Svētā Jāņa baznīca ir viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem un viena no senākajām sakrālajām kulta ēkām Latvijā.
Baznīca ir iesvētīta 1284. gadā, bet tās tornis, no kura vari vērot Cēsu pilsētas panorāmu, būvēts 1853. gadā.
Baznīca ir bijusi Livonijas ordeņa doms, un tajā apglabāti ordeņa mestri, garīdznieki un bruņinieki – līdz ar to aplūkojama viena no lielākajām kapakmeņu kolekcijām Latvijā.
Baznīcā apsakāmas arī iespaidīgās ērģeles, kas ir vienas no lielākajām Latvijas vēsturiskajām koncertērģelēm, un altārglezna, kuru radījis izcilais igauņu mākslinieks Johans Kellers.
Baznīcas logus grezno krāsainas vitrāžas, kurās redzami arī Livonijas ordeņa, Vidzemes guberņas, Cēsu pilsētas un Zobenbrāļu ordeņa ģerboņi. Gaisma, plūstot caur vitrāžām, baznīcā rada īpašu noskaņu.
Baznīca piedzīvojusi daudzus vēsturiskus notikumus un laikmetus. Tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu draudzes dievnams. Baznīca bojāta gan karu laikos, gan ugunsgrēkos. Tā kalpojusi pat par zirgu stalli Livonijas kara laikā.
Svētā Jāņa baznīcā pašlaik notiek luterāņu draudzes dievkalpojumi, pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti, mūzikas festivāli, un tornī var apskatīt arī izstādes.