Zvēru vērošana Gaujas nacionālajā parkā

Parka teritorijā ir reģistrētas 52 no nedaudz vairāk kā 60 Latvijā konstatētajām zvēru (zīdītājdzīvnieku) sugām. Teritoriju caurauž kājnieku taku, velomaršrutu un upju tīkls, kas rada fizisku pieeju gandrīz jebkurai nacionālā parka vietai, izņemot dabas rezervāta zonas. Te norit lauksaimnieciskā ražošana, tādēļ ir ne mazums atklātu vietu, kur zvērus ir vieglāk pamanīt. Turklāt, tos šeit piesaista zemnieku izaudzētā produkcija. Dažkārt nav jādodas “dziļi mežā”, zvēri ir redzami gar autoceļu malām.

Kādus zvērus var novērot Gaujas nacionālajā parkā?

Lielākā daļa no zvēru sugām dzīvo slēpti un ir grūti novērojama. Taču – ne visas. Pārvietojoties pa Gaujas nacionālā parka teritoriju, bieži iespējams novērot stirnas, kas barojas uz laukiem, un medībās izgājušas lapsas. Nereti autobraucēji ievēro arī ceļu šķērsojošus aļņus. Lai arī parka teritorijā mīt daudz staltbriežu, to pārvietošanos var novērot krietni retāk. Makšķernieki, laivotāji un vientuļu pastaigu cienītāji pie upēm un citiem ūdeņiem var pamanīt bebrus. Pat neuzmanīgs vērotājs nevar nepamanīt bebru darbības pēdas – nogāztus kokus, nostaigātas – nošļūktas takas, uzpludinātas vietas un tajās nokaltušus kokus, kas ir dzeņu un dzilnu izkalti. Tomēr droši apsolīt pašu dzīvnieku ieraudzīšanu nevar neviens gids. Ja laivosiet pa mazākām upēm vai klusi pārvietosieties gar to krastiem, var palaimēties ieraudzīt arī ūdru. “Lielais trijnieks” – lācis, lūsis un vilks reizēm ieklīst, un pastāv vismaz neliela iespēja novērot lūša un vilka pēdas. Divpadsmit parkā sastopamās sikspārņu sugas pārziemo alās un pagrabos. Sikspārņus vislabāk novērot vasaras otrās puses vakaros, kad tie barojas ar kukaiņiem dīķu un citu ūdenstilpju tuvumā. Sikspārņiem svarīga ir vecu un lielu koku klātbūtne, kas ir to dabiskā dzīves vide. Sikspārņus var redzēt ne tikai muižu parkos, bet arī apdzīvotās vietās, piemēram, Cīrulīšu apkārtnē Cēsīs. Meža cūku darbošanās pēdas piemērotās vietās gan ir “garantētas”. Taču arī pašas meža cūkas to lielā skaita dēļ ir samērā bieži novērojama zvēru suga gan parkā, gan aiz tā robežām.

Par zvēru klātbūtni liecina arī to darbības pēdas!

Pacietīgākiem un vērīgākiem dabas pētniekiem ir ieteicams doties dabā un meklēt gan zvēru pēdu nospiedumus, gan arī to darbības pēdas. Vērīgāks sekotājs pamanīs gan briežu un aļņu apgrauztus krūmus un jaunos lapu kokus, gan apskādētus skuju kociņus, kā arī atstātos ekskrementus. Meža cūku rakumi ir bieži novērojami gan laukos, gan mežos. Meža cūkas meklē zīles, augu saknes un dažkārt arī pazemes sēnes! Uz ceļiem, takām un taciņām, kā arī klajākā zemsedzē var novērot zvēru ekskrementus. Nereti pēc lielo zīdītājdzīvnieku ekskrementiem var spriest ne tikai par piederību konkrētai sugai, bet arī dzimumu, vecumu indivīda veselības stāvokli un ēdienkarti! Ziemā sniegā atklājas vesela pēdu pasaule – vajag to tikai izpētīt un atpazīt. Nereti pie zemnieku pārtikas noliktavām, īpaši skābsiena, var redzēt gandrīz vai dzīvnieku pēdu lielceļus taciņu vietā. Par bebru klātbūtni liecina arī zīmuļveidīgi apgrauzti koku celmi, bebru mājas un alas.

Kā vērot zvērus?

Zvēru vērotājam ir jābūt pacietīgam un uzmanīgam. Trokšņainiem un paviršiem mežā gājējiem daudz kas paliks nepamanīts. Zvērus un to pēdas ieteicams meklēt mazās kompānijās un gida pavadībā. Gids jums spēs norādīt uz lietām, pazīmēm un niecīgām pēdām, kam, paši nezinot, paiesiet garām. Vērošanai nepieciešami ūdensnecaurlaidīgi, ērti apavi, silts un pēc iespējas neuzkrītošāks apģērbs, kas nečaukst un nešvīkst, tādējādi neaizbiedējot dzīvniekus, pirms paši tos paspējiet ieraudzīt.

Zvēru vērošanas kalendārs

Dzeltenā krāsa – zvēra novērošanai ir vairāk gadījuma raksturs

Zaļā krāsa – zvēra novērošanas momenta ticamība piemērotā vietā – augsta

Zvēru vērošanas procesā izmanto vietējo gidu pakalpojumus!

Pilnvērtīga zvēru vērošana nav iespējama bez vietējā “pēdziņa” – reindžera vai dabas gida, kas labi pazīst apkaimes zvēru “parašas”, to pulcēšanās, barošanās un vairošanās vietas un “dienas kārtību”. Izmantojot šo cilvēku pakalpojumus, ieguvēji būs visi, t.sk. arī paši zvēri, kuri nejutīsies traucēti.

Iesakām!

Gaujas nacionālajā parkā atrodas divi Dabas izglītības centri (DIC):

• DIC “Pauguri”, Līgatnes pag., Līgatnes dabas takas, Anda Andrušaite,  26433668. Atrodas Līgatnes dabas takās, kur iespējams apmeklēt izstādi “Paslēpes”, kas veltīta dzīvnieku pielāgošanās tēmai.
• DIC “Vecupītes”, Kocēnu nov., Kocēnu pag., Baiba Līviņa, 29433353. Kocēnu pagastā piedāvā nodarbības par dzīvnieku pēdu atpazīšanu dabā un arī pārgājienu dabas takā.