Jaunumi
Notikumi
Maršrutu novērtēs tie, kam svarīgi ar savu fotokameru “iemūžināt” skaistas skatu vietas. Āraiši ir vieta, kur apskatāmie objekti ietver dabas un cilvēka mijiedarbību vairāk nekā tūkstoš gadu garumā, tādēļ šeit redzamā ainava ir tūkstošgadīgs cilvēka un dabas mijiedarbības rezultāts. Šī iemesla dēļ izveidots Āraišu arheoloģiskais muzejparks. Atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā.
|
|
Ieteicamais laiks Aprīlis – septembris. Pieneņu ziedēšanas laiks. Arī skaistās ziemas dienās, kad nav daudz sniega, jo atsevišķi ceļi netiek tīrīti. Īpaši skaisti šeit ir saulainās ziemas dienās, kad kokus klāj sarma. |
|
|
Maršruta gaita Āraišu ezerpils – Āraišu pilsdrupas – Drabešu muiža – Āraišu vējdzirnavas – Āraišu luterāņu baznīca – Āraišu ezerpils. |
|
|
Garums Ap 5 km. |
|
|
Ilgums Ar visu objektu apskati – puse dienas. |
|
|
Grūtības pakāpe Viegls. |
|
|
Ceļa segums Asfalts, ceļi ar grants segumu. |
|
|
Sākums/beigu punkts Autostāvlaukums pie Āraišu ezerpils (bezmaksas) 25.28261, 57.25181. Alternatīvas – pie Āraišu luterāņu baznīcas vai Āraišu vējdzirnavām. |
|
|
Marķējums Nav marķēts. |
|
|
Attālums no Rīgas 82 km. |
|
|
Loģistika un sabiedriskais transports Āraišos vai tuvu tiem var nokļūt ar starppilsētu autobusiem. Pusotra kilometra attālumā atrodas Vidzemes A2 šoseja (regulāra autobusu satiksme, pietura “Drabeši”), Cēsu–Rīgas ceļš (pietura “Betes), 3 km attālumā – Āraišu dzelzceļa stacija. |
|
|
Der zināt! Iepriekš jānoskaidro Āraišu ezerpils un Āraišu dzirnavu darba laiks. Pārvietojoties pa autoceļiem, ievērojam Ceļu satiksmes noteikumus. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112. |
|
|
1. Āraišu ezers 25.28191, 57.2516232 ha lielajam un 4–12 m dziļajam ezeram ir trīs daļas. Tā ziemeļu daļā atrodas Āraišu ezerpils. Ezera krasti g.k. staigni un grūti pieejami, taču tā ūdeņi ir svarīga ainavas sastāvdaļa, īpaši, lūkojoties no apkaimes pauguriem. Pievērs uzmanību! Āraišu ezers ir bagāts ar līčiem, tā krastos ir nelieli niedrāji. Ezers ir tradicionāla cekuldūkuru - lielāko no Latvijas dūkuriem - ligzdošanas vieta. Šie putni ir viegli novērojami no ezera krastiem, ja paveicas var izdoties ieraudzīt to unikālo peldošo ligzdu. Āraišu ezerā sastopami arī paugurknābja gulbji, meža pīles, lauči un zivju gārņi, bet putnu migrācijas sezonā šeit var novērot arī citu sugu pīles un ūdensputnus. Ezera krastu nelielie niedrāji ir mājvieta viegli novērojamam plēsīgajam putnam niedru lijai, bet pavasara vakaros un rītos šeit var dzirdēt lielā dumpja īpatnējo balsi. Āraišu ezerā sastapts arī zivjērglis un lielais baltais gārnis. |
|
|
2. Āraišu ezerpilsEiropas mērogā nozīmīga 9.–10. gs. seno latgaļu ezera mītnes rekonstrukcija. Tā darināta, pamatojoties uz šeit veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, kuru laikā atrada ~ 3700 senlietas, ap 100 000 trauku lausku un 151 celtnes atliekas. Izrakumu gaitā konstatēja, ka šajā vietā ir bijušas piecas apbūves kārtas ar dzīvojamo, saimniecības un aizsargceltņu paliekām. Ezerpils rekonstrukcijai par pamatu ņemtas 1. posma apbūves (9. gs.) celtnes. Tādējādi šī ir viena no retajām vietām Baltijas valstīs, kur apmeklētāji var iepazīties ar cilvēku dzīves apstākļiem pirms vairāk nekā 1000 gadiem! Maksas apmeklējums. No ezerpils paveras labs skats uz vējdzirnavām (rietumu virziens). |
|
|
3. Āraišu pilsdrupasAtrodas 100 m dienvidos no Āraišu ezerpils. Kvadrātveida kastellas tipa pils Āraišu ezera pussalā tikusi apdzīvota no 14.gs. otrās puses līdz 17. gs. sākumam. Pilij ir debespušu virzienā orientēta kvadrāta forma un to no priekšpils atdala aizsarggrāvis, kura paliekas labi izsekojamas arī mūsdienās. No pilsdrupām atklājas laba skatu perspektīva uz Āraišu ezerpili, Āraišu ezeru, baznīcu un kalnā esošajām vējdzirnavām. |
|
|
4. Drabešu muižaMuižas apbūve veidojusies 18.–19. gs. Līdz mūsdienām ir saglabājušās 12 ar muižu saistītas ēkas. Muižas pili 1905. g. nodedzināja, bet vēlākajos gados atjaunoja. Muižu ieskauj parks. Pievērs uzmanību! Drabešu muižas apkaimes ceļus ieskauj garas ozolu alejas. Uz ozoliem var novērot dažādas koksni noārdošās piepju (sēra piepe, ozolu cietpiepe), kā arī ķērpju un sūnu sugas. Lielāku koku dobumos var dzīvot pūces, sikspārņi un dažādas kukaiņu sugas. Alejas Latvijā ir stādītas kopš seniem laikiem, lai tās aizturētu vēju, kā arī to pavēnī būtu ērtāk ceļiniekiem. Lielajos kokos parkā un arī citur ap Āraišiem sastopami vairāku sugu dzeņi, tostarp arī vidējais dzenis un pelēkā dzilna. Drabešu muižas parka mazajā dīķītī ir sastopams cits neparasts ūdensputns - ūdensvistiņa. Jārēķinās, ka šai sugai ir raksturīgs slēptāks dzīvesveids, tādēļ lai to novērotu jāapbruņojas ar pacietību. |
|
|
5. Ainavisks ceļa posmsAinavisks ceļa posms no Drabešu muižas līdz Āraišu vējdzirnavām ar skatu uz Āraišu ezera apkaimi. Šeit un citur apkaimē var dzirdēt griezi. Āraišu ezera apkārtnē ir dzirdams arī dumpis, tas gan vairāk Meitu salā. Pievērs uzmanību! Āraišu apkārtnes kultūrainavas ir ierasta ligzdošanas vieta virknei Latvijā bieži sastopamu putnu sugu, kas ir reti sastopamas lielā daļā Eiropas. Šeit viegli novērot baltos stārķus, brūnās čakstes, mazos svilpjus, peļu klijānus, un, ja paveicas, arī mazo ērgli. Pavasara un vasaras vakaros dzirdamas lakstīgalu, kārklu ķauķu un Eiropā reto griežu balsis. |
 |
6. Āraišu vējdzirnavasAtrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu apkārtskatu. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kuru mehānisms ir darboties spējīgs. Te piedāvā iespēju iemēģināt roku graudu malšanā. No dzirnavu apkaimes paveras vieni no Gaujas nacionālā parka skaistākajiem skatiem ārpus Gaujas senlejas. |
|
|
7. Ainavisks ceļa posmsAinavisks ceļa posms no Āraišu vējdzirnavām līdz Zviedru priedei ar skatu uz Āraišu ezeru, ezerpili un luterāņu baznīcu, kā arī vējdzirnavām. |
 |
8. Zviedru priede 25.27167, 57.25016Atrodas 250 m ziemeļos no Āraišu vējdzirnavām ceļa malā. Tās apkārtmērs pietuvojies 2 m robežai. Saglabājusies teika, ka koku Ziemeļu kara laikā iestādījis Zviedrijas karalis. Priede ir ainaviska un labi iekļaujas ainavā. No tās apkaimes paveras labs skats uz Āraišu vējdzirnavām un ezerpili. |
|
|
9. Āraišu luterāņu baznīcaPirmo baznīcu uzcēla ap 1225. g., bet pirmās rakstītās ziņas par draudzi saglabājušās no 1445. g. Dievnamu 17. un 18. gs. vairākkārt pārbūvēja un paplašināja. 1791. g. tas ieguva savu pašreizējo izskatu. Interjers saglabājies galvenokārt kopš 18. gs. |
|
|
10. Āraišu mācītājmuižaAtrodas blakus Āraišu luterāņu baznīcai. Mācītājmuižas ēku komplekss veidojies 18.–19. gs., 0,2 km ziemeļos no tā atrodas vecā Āraišu kapsēta ar krautu laukakmeņu žogu. |
Āraišos redzamā ainava ir tūkstošgadīgs cilvēka un dabas mijiedarbības rezultāts.
Maršrutu ieteicams sākt pie Āraišu ezerpils, kas celta un apdzīvota 9. – 10. gadsimtā. Tā bijusi seno latgaļu pastāvīgi apdzīvota vieta, kas aizsardzības nolūkā celta Āraišu ezerā uz saliņas. Tā darināta, pamatojoties uz šeit veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, kuru laikā atrada aptuveni 3700 senlietas, ap 100 000 trauku lausku un 151 celtnes atliekas.
Āraišu pilsdrupas atrodas pavisam netālu no Āraišu ezerpils. Kvadrātveida kastellas tipa pils Āraišu ezera pussalā tikusi apdzīvota no 14. gadsimta otrās puses līdz 17. gadsimta sākumam. Pilij ir debespušu virzienā orientēta kvadrāta forma un to no priekšpils atdala aizsarggrāvis, kura paliekas labi izsekojamas arī mūsdienās.
Noteikti apskates vērta ir arī Drabešu muiža. Tā veidojusies 18.–19. gadsimtā, turklāt līdz mūsdienām ir saglabājušās 12 ar muižu saistītas ēkas. Muižas pili, ko ieskauj arī skaists parks, 1905. gadā nodedzināja, bet vēlākajos gados atjaunoja.
Savukārt Āraišu vējdzirnavas atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu apkārtni. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām, kuru mehānisms ir darboties spējīgs.
Ja sanācis paviesoties šajā pusē, vērts doties izlūkos arī uz Āraišu luterāņu baznīcu. To pirmo reizi uzcēla 1225. gadā, tomēr šīs būves vēsture bijusi raiba kā dzeņa vēders – to vairākkārt pārbūvēja, līdz 1791. gadā tā ieguva savu pašreizējo izskatu.
No Drabešu muižas līdz Āraišu vējdzirnavām ceļa posms ir īpaši ainavisks – ar skatu uz Āraišu ezera apkaimi. Šīs vietas ir ierasta ligzdošanas vieta daudziem putniem, arī griezei un dumpim. Šeit var novērot baltos stārķus, kas pavasarī tikko iekārtojušies ligzdās un izveidojuši jaunas ģimenes, brūnās čakstes, svilpjus, bet vakaros dzirdama arī lakstīgala.
Ainavisks ceļa posms arī no Āraišu vējdzirnavām līdz Zviedru priedei – ar skatu uz ezeru, ezerpili, baznīcu un vējdzirnavām. Zviedru priede atrodas 250 metrus uz ziemeļiem no Āraišu vējdzirnavām, turklāt tās apkārtmērs ir visai iespaidīgs – tuvu diviem metriem.
Vērts piebilst, ka Ezerpils informācijas centrā var palūgt detalizētāku maršruta karti vai papildus informāciju, kā arī gida pakalpojumus. Savukārt maršruts ar GPS pieejams mobilajā aplikācijā "Enter Gauja".
Ar velo: 12 min
.jpg?w=144&h=96&mode=crop)
