Skaistākās ainavas Āraišu apkārtnē

Ieteicamais laiks

Aprīlis – septembris. Pieneņu ziedēšanas laiks. Arī skaistās ziemas dienās, kad nav daudz sniega, jo atsevišķi ceļi netiek tīrīti. Īpaši skaisti šeit ir saulainās ziemas dienās, kad kokus klāj sarma.

Maršruta gaita

Āraišu ezerpils – Āraišu pilsdrupas – Drabešu muiža – Āraišu vējdzirnavas – Āraišu luterāņu baznīca – Āraišu ezerpils.

Garums

Ap 5 km.

Ilgums

Ar visu objektu apskati – puse dienas.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Ceļa segums

Asfalts, ceļi ar grants segumu.

Sākums/beigu punkts

Autostāvlaukums pie Āraišu ezerpils (bezmaksas) 25.28261, 57.25181. Alternatīvas – pie Āraišu luterāņu baznīcas vai Āraišu vējdzirnavām.

Marķējums

Nav marķēts.

Attālums no Rīgas

82 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Āraišos vai tuvu tiem var nokļūt ar starppilsētu autobusiem. Pusotra kilometra attālumā atrodas Vidzemes A2 šoseja (regulāra autobusu satiksme, pietura “Drabeši”), Cēsu–Rīgas ceļš (pietura “Betes), 3 km attālumā – Āraišu dzelzceļa stacija.

Der zināt! 

Iepriekš jānoskaidro Āraišu ezerpils un Āraišu dzirnavu darba laiks. Pārvietojoties pa autoceļiem, ievērojam Ceļu satiksmes noteikumus. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

1. Āraišu ezers 25.28191, 57.25162

32 ha lielajam un 4–12 m dziļajam ezeram ir trīs daļas. Tā ziemeļu daļā atrodas Āraišu ezerpils. Ezera krasti g.k. staigni un grūti pieejami, taču tā ūdeņi ir svarīga ainavas sastāvdaļa, īpaši, lūkojoties no apkaimes pauguriem.

Pievērs uzmanību!

Āraišu ezers ir bagāts ar līčiem, tā krastos ir nelieli niedrāji. Ezers ir tradicionāla cekuldūkuru - lielāko no Latvijas dūkuriem - ligzdošanas vieta. Šie putni ir viegli novērojami no ezera krastiem, ja paveicas var izdoties ieraudzīt to unikālo peldošo ligzdu. Āraišu ezerā sastopami arī paugurknābja gulbji, meža pīles, lauči un zivju gārņi, bet putnu migrācijas sezonā šeit var novērot arī citu sugu pīles un ūdensputnus. Ezera krastu nelielie niedrāji ir mājvieta viegli novērojamam plēsīgajam putnam niedru lijai, bet pavasara vakaros un rītos šeit var dzirdēt lielā dumpja īpatnējo balsi. Āraišu ezerā sastapts arī zivjērglis un lielais baltais gārnis.

2. Āraišu ezerpils

Eiropas mērogā nozīmīga 9.–10. gs. seno latgaļu ezera mītnes rekonstrukcija. Tā darināta, pamatojoties uz šeit veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, kuru laikā atrada ~ 3700 senlietas, ap 100 000 trauku lausku un 151 celtnes atliekas. Izrakumu gaitā konstatēja, ka šajā vietā ir bijušas piecas apbūves kārtas ar dzīvojamo, saimniecības un aizsargceltņu paliekām. Ezerpils rekonstrukcijai par pamatu ņemtas 1. posma apbūves (9. gs.) celtnes. Tādējādi šī ir viena no retajām vietām Baltijas valstīs, kur apmeklētāji var iepazīties ar cilvēku dzīves apstākļiem pirms vairāk nekā 1000 gadiem! Maksas apmeklējums. No ezerpils paveras labs skats uz vējdzirnavām (rietumu virziens).

3. Āraišu pilsdrupas

Atrodas 100 m dienvidos no Āraišu ezerpils. Kvadrātveida kastellas tipa pils Āraišu ezera pussalā tikusi apdzīvota no 14.gs. otrās puses līdz 17. gs. sākumam. Pilij ir debespušu virzienā orientēta kvadrāta forma un to no priekšpils atdala aizsarggrāvis, kura paliekas labi izsekojamas arī mūsdienās. No pilsdrupām atklājas laba skatu perspektīva uz Āraišu ezerpili, Āraišu ezeru, baznīcu un kalnā esošajām vējdzirnavām.

4. Drabešu muiža

Muižas apbūve veidojusies 18.–19. gs. Līdz mūsdienām ir saglabājušās 12 ar muižu saistītas ēkas. Muižas pili 1905. g. nodedzināja, bet vēlākajos gados atjaunoja. Muižu ieskauj parks.

Pievērs uzmanību!

Drabešu muižas apkaimes ceļus ieskauj garas ozolu alejas. Uz ozoliem var novērot dažādas koksni noārdošās piepju (sēra piepe, ozolu cietpiepe), kā arī ķērpju un sūnu sugas. Lielāku koku dobumos var dzīvot pūces, sikspārņi un dažādas kukaiņu sugas. Alejas Latvijā ir stādītas kopš seniem laikiem, lai tās aizturētu vēju, kā arī to pavēnī būtu ērtāk ceļiniekiem. Lielajos kokos parkā un arī citur ap Āraišiem sastopami vairāku sugu dzeņi, tostarp arī vidējais dzenis un pelēkā dzilna. Drabešu muižas parka mazajā dīķītī ir sastopams cits neparasts ūdensputns - ūdensvistiņa. Jārēķinās, ka šai sugai ir raksturīgs slēptāks dzīvesveids, tādēļ lai to novērotu jāapbruņojas ar pacietību.

5. Ainavisks ceļa posms

Ainavisks ceļa posms no Drabešu muižas līdz Āraišu vējdzirnavām ar skatu uz Āraišu ezera apkaimi. Šeit un citur apkaimē var dzirdēt griezi. Āraišu ezera apkārtnē ir dzirdams arī dumpis, tas gan vairāk Meitu salā.

Pievērs uzmanību!

Āraišu apkārtnes kultūrainavas ir ierasta ligzdošanas vieta virknei Latvijā bieži sastopamu putnu sugu, kas ir reti sastopamas lielā daļā Eiropas. Šeit viegli novērot baltos stārķus, brūnās čakstes, mazos svilpjus, peļu klijānus, un, ja paveicas, arī mazo ērgli. Pavasara un vasaras vakaros dzirdamas lakstīgalu, kārklu ķauķu un Eiropā reto griežu balsis.

6. Āraišu vējdzirnavas

Atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu apkārtskatu. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kuru mehānisms ir darboties spējīgs. Te piedāvā iespēju iemēģināt roku graudu malšanā. No dzirnavu apkaimes paveras vieni no Gaujas nacionālā parka skaistākajiem skatiem ārpus Gaujas senlejas.

7. Ainavisks ceļa posms

Ainavisks ceļa posms no Āraišu vējdzirnavām līdz Zviedru priedei ar skatu uz Āraišu ezeru, ezerpili un luterāņu baznīcu, kā arī vējdzirnavām.

8. Zviedru priede 25.27167, 57.25016

Atrodas 250 m ziemeļos no Āraišu vējdzirnavām ceļa malā. Tās apkārtmērs pietuvojies 2 m robežai. Saglabājusies teika, ka koku Ziemeļu kara laikā iestādījis Zviedrijas karalis. Priede ir ainaviska un labi iekļaujas ainavā. No tās apkaimes paveras labs skats uz Āraišu vējdzirnavām un ezerpili.

9. Āraišu luterāņu baznīca

Pirmo baznīcu uzcēla ap 1225. g., bet pirmās rakstītās ziņas par draudzi saglabājušās no 1445. g. Dievnamu 17. un 18. gs. vairākkārt pārbūvēja un paplašināja. 1791. g. tas ieguva savu pašreizējo izskatu. Interjers saglabājies galvenokārt kopš 18. gs.

10. Āraišu mācītājmuiža

Atrodas blakus Āraišu luterāņu baznīcai. Mācītājmuižas ēku komplekss veidojies 18.–19. gs., 0,2 km ziemeļos no tā atrodas vecā Āraišu kapsēta ar krautu laukakmeņu žogu.