Ziemā un agros pavasaros, dodoties pārgājienā gar Amatu pa aizraujošo Ģeoloģisko taku, upes krastos vērojami gan filigrāni mazi, gan arī iespaidīgi, līdz pat desmit metriem augsti leduskritumi. Vislielākie veidojas pie Vizuļu ieža un Dzilnas ieža.
Interesants ir leduskritumu veidošanās process, kas aizsākas, iestājoties salam. Avotu ūdenim pilot pār kraujām un iežiem un sasalstot, rodas viena lāsteka, tad otra, tad vēl un vēl.
Lāstekas samērā ātri stiepjas garumā un pārveidojas. Tās mēdz sasalt kopā un izveidot lielāku – reizēm pat milzīgu lāsteku. Laikam ritot, veidojas ledus blāķi un nereti pat ledus sienas.
Leduskritumi atšķiras ne tikai ar formu, bet arī ar savu nokrāsu, kas atkarīga no ūdens sastāva: liela daļa ir mirdzoši balti, kristāldzidri vai pelēcīgi, citviet dzeltenīgi, gaiši brūni vai pat koši sārti.
Pavasarim tuvojoties, dažviet tos aizskalo stipras palu straumes, bet citur, kur ūdens ir mazāks, un pārkare, klints vai ūdenskrituma mala leduskrituma svaru nevar vairs noturēt, tie, gāžoties lejup, sabrūk ar lielu troksni.
Apmeklējums bezmaksas