Turaidas muzejrezervāts aptver 43,63 hektāru lielu teritoriju. Tas izveidots Turaidas vēsturiskajā centrā un atklāj vairāk nekā tūkstoš gadu garu vēstures notikumu un cilvēku stāstu. Vārds "Turaida" no lībiešu valodas poētiski tulkojams kā "Dieva dārzs".
Turaidas stāsta senākā daļa saistīta ar Latvijas otras pamattautas – lībiešu – vēsturi. Līdz 13. gadsimta sākumam Turaida bijusi ievērojams Gaujas lībiešu centrs. Senās pagātnes liecības skatāmas Gaujas lībiešiem veltītajā ekspozīcijā.
Pāri Gaujas senielejas mežiem vareni slejas Turaidas mūra pils Galvenais tonis. Kad pievarēti tā 139 ķieģelī veidotie pakāpieni, paveras elpu aizraujošs skats uz līkumoto Gaujas upi un mežiem bagāto senieleju.
Turaidas mūra pils būvniecība tika uzsākta 1214. gadā. Līdz 16. gadsimta beigām tā kalpoja par zemes valdnieku Rīgas arhibīskapu rezidenci. Gadsimtu gaitā pils pilnveidota un pārbūvēta, līdz 1776. gadā pēc ugunsgrēka tā netika vairs apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās.
Pils piedzīvo savu atdzimšanu 20. gadsimta otrajā pusē – notiek rūpīga arheoloģiskā izpēte un ēku restaurācija. Mūsdienās pils ēkās iekārtotas ekspozīcijas, kas atspoguļo pils vēsturi un kurās apskatāmas pils izpētes laikā iegūtās senlietas.
Blakus mūra pilij Baznīckalnā atrodas Turaidas luterāņu draudzes vajadzībām 1750. gadā būvētā koka baznīca, kas ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Cauri gadsimtiem labi saglabājies dievnama interjers. Draudzes vajadzībām vēl joprojām kalpo baroka stilā veidotais altāris, kurā izvietota 17. gadsimta altārglezna "Golgāta", kancele un citi interjera priekšmeti. Baznīcas ēka 2010. gadā restaurēta, izmantojot vēsturiskās tehnoloģijas un krāsas.
Pie baznīcas simtgadīgas liepas pakājē iekārtota piemiņas vieta Maijai – Turaidas Rozei, kura dzīvojusi Turaidā 17. gadsimta sākumā. Viņas dzīves stāsts un traģiskā nāve pāraugusi romantiskā leģendā par mīlestību, drosmi un uzticību.
Turaidas tūkstošgades stāstā nozīmīgu vietu ieņem Turaidas muižas saimnieciskā apbūve – 21 ēka, no kurām vairākās apskatāmas ekspozīcijas, kas vēsta par muižas pastāvēšanu, attīstību un darbiem muižā 19., 20. gadsimtā. Muižas smēdē strādā kalējs un ikviens interesents var izmēģināt savas prasmes kalēja amatā.
Cilvēka roku un dabas veidotā harmonija atklājas Dainu kalnā – vietā, kas veltīta latviešu tautasdziesmai. Tēlnieka Induļa Rankas veidotās 26 granīta skulptūras simboliski atspoguļo tautasdziesmās iekodēto dzīvesziņu un vērtības. Dainu kalna īpašā aura rosina apstāties un nesteidzīgi izbaudīt.
Vasaras sezonā (01.05.-31.10.) / EUR
|
Ziemas sezonā (01.11.-30.04.) / EUR
|
|
Pieaugušie
|
8.00
|
6.00
|
Pensionāri
|
6.00
|
4.00
|
Skolēni
|
2.00
|
1,50
|
Studenti
|
4.00
|
3.00
|
Personas ar III invaliditātes grupu
|
4.00
|
3.00
|
Ģimenes biļete (2 pieaugušie, 2 un vairāk skolēni)
|
17.00
|
12,50
|
Ģimenes biļete (1 pieaugušais, 2 un vairāk skolēni)
|
9.00
|
6,50
|
Ar Goda ģimenes karti
|
Ar Goda ģimenes karti 50% atlaide
|