Jaunumi
Notikumi
| 04 Okt - 31 Dec |
Valmiermuižas pasākumi ziemā – ziedo un nāc ciemā! » |
| 18 Nov - 01 Dec |
Ļaujies rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā! » |
| 30 Nov | Adventes vainaga meistarklase Mālpils muižā » |
Šarmantajā baroka pērlē saklausīsi rimtu idilli – tīkamā klusumā aplūkotie sienu gleznojumi radīs spilgtas atbalsis iztēlē par mierpilniem un bezrūpīgiem laikiem koka muižā. Izbrauciens ar zirgu pajūgu liks ieskanēties pagājības rāmajiem pakaviem, ļaujot noticēt senatnes nesteidzīgajai harmonijai.
 |
Nakšņošana lauku muižāNesteidzīgākie muižas viesi var paildzināt idillisko ciemošanos, paliekot pa nakti Kungu mājas viesu istabās vai "vecās skolas" apartamentos – vietās, kur savulaik muižas saimnieki un viesi atguva spēkus jaunai dienai. |
 |
Seno recepšu restorānsLēni un pamatīgi pagatavota maltīte tikai no vietējiem un svaigākajiem sezonas produktiem, izmantojot senākos laikos iecienītās receptes, sagādā garšas pieredzi tiem, kas ļaujas muižas tradīcijām un kultūras vērtībām. |
 |
Unikāla koka muižaUngurmuižas dārgums – baroka arhitektūras koka muiža, kurā skaidri ieraugāms cita laikmeta ritējums un aplūkojams unikāls interjers ar seniem sienu gleznojumiem. |
 |
Vēsturiski sienu gleznojumiPils iekštelpu izteiksmīgie gleznojumi – krievu grenadieri ar Pētera Pirmā vaibstiem – ir tēlains portretējums spraigajiem laikiem, kad muižnieku Kampenhauzenu Poltavas kaujā paglāba divi krievu kareivji. |
 |
Tējas dzeršanas rituālsSenajā cara laika tējas namiņā izbaudāms piepildīts miers un smaržīgas tējas, kas pagatavotas no dabas bagātībām. Lēnie tējas malki sakārtos domas un viegli raisīs tīkamas sarunas. |
Bezmaksas bezvadu internets | Bezmaksas autostāvvieta | Ekskursijas 4 valodās | Koncerti | Rotaļlaukums bērniem | Slidu noma | Telpas pasākumiem, semināriem, laulību ceremonijām | Piknika vieta | Pastaigu takas
Foto: Helēne Juliāne fon Kampenhauzena (1703 – 1775)
Ungurmuižas ziedu laiki sākās tad, kad 1736. gadā tās cēlājs un īpašnieks Baltazars fon Kampenhauzens apprecēja Helēni Juliāni. Jaunā saimniece bija rosīga un apsviedīga, turklāt ar izkoptu grāmatvedes talantu. Svērts, mērīts un pierakstīts muižā it viss – ēdiens, apģērbs, linu krājumi, aitas vilna, bišu un pašas muižas saime.
Ungurmuiža bijusi visīstākā gardēžu paradīze. Tajā līdzās augļu kokiem audzētas un izmantotas arī garšvielas – akmens podos zaļoja lauru, citronu un apelsīnu koki. Muiža varēja lepoties ar pašdarinātiem liķieriem: zemeņu, aveņu, ķimeņu, apelsīnu un pomeranču. Savukārt brūzī tika dzīts degvīns, ko izdevīgi, sūtot uz Jūrmalu kopā ar rudziem, varēja apmainīt pret reņģēm sālīšanai. Turklāt gandrīz trīsdesmit muižas ļaudis ik dienu saņēma divus stopus alus!
Ungurmuižā svēta lieta bijusi arī vēžu ķeršana un meža dzīvnieku medības – tās pēc stingra grafika veica muižas vīri. Viņiem bija jāatlicina laiks arī makšķerēšanai muižas dīķī, kur par lomu kļuva karpas un asari.
Muižas saimniece ne tikai meistarīgi prata visu saskaitīt, bet arī plānot. Viņa rūpīgi izveidoja ēdienkarti gan ikdienai, gan svētkiem. Tā Ungurmuižā uz galda nokļuva: vērša kājas, rīsi vīnā, teļa gaļa angļu gaumē, cepti āboli, mandeļu kūka, pudiņš un piena krēms. Gardās tradīcijas tiek turpinātas arī šobrīd, tāpēc laba ēdiena baudītājus visi ceļi ved tieši uz Ungurmuižu!
.jpg)
.jpg?w=144&h=96&mode=crop)
