Īpašo dziedāšanas prieka un dziesmas spēka auru izbaudīsi Neikenkalna dabas koncertzālē. Latvijā šī estrāde ir vēl nebijis projekts un izceļ Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku tradīcijas pirmsākumu.
Dabas koncertzāle veidota kā amfiteātris. Tās unikālās akustiskās īpašības radītas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, parka apstādījumiem, terasēm un nogāzēm.
Blakus Neikenkalnam vari aplūkot arī iespaidīgus vides objektus. "Sidraba birzs vainagā" izveidota "Skaņu birzs", kurā gan bērni, gan pieaugušie var muzicēt un iepazīt skaņas uz ksilofona, metalofona, pūšamiem instrumentiem un zvaniņiem.
Pirmie latviešu dziedāšanas svētki 1864. gada vasarā notika Dikļos. Svētku organizators bija Juris Neikens – ievērojams literāts, skolotājs un mācītājs.
Viņš Dikļos bija sapulcinājis sešus korus ar 120 dziedātājiem no tuvējiem Vidzemes pagastiem. Pakalns, uz kura dziedāja kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu.
Pirmie dziedāšanas svētki iedvesmoja nākamajiem – Bauņos, Rūjienā un citās vietās, un pamazām izauga līdz pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā. Mūsdienās Dziesmu svētkos piedalās tūkstošiem koristu.
Apmeklējums bezmaksas.