Katrā novadā ir kas tāds, kas raisa diskusijas, lai gan pastāv dažādi pieņēmumi un katram ir savi piekritēji. Tā ir arī ar Gauju. Vai tā ir Gauja, ko skaidrā laikā no kāda augstāka Vecpiebalgas pakalna kā tumšu ūdens strāvojumu redzam aizvijamies cauri visam Alaukstam ? Vai pilnmēness naktī noskaitot „lielos ūdens vārdus” un pieliekot kreiso ausi pie zemes vietā, ko tikai īstens vecpiebaldzēns atklās, vai tad varēs dzirdēt Gaujas sākuma pazemes tecējumu? Vai laikos kad ezeri pa gaisu lidoja, labākas vietas meklēdami, tie meklēja arī īsto vietu, kur Gaujai sākties?
Par Gaujas izteku dažādi vīri strīdējušies no laika gala, bet vairums tomēr sliekušies domāt, ka sākums Latvijas garākajai upei meklējams Alauksta austrumu galā, kur iztek Gaujiņa, kas vēlāk, tekot caur Lodes – Taurenes ezeru virteni, iegūst ūdeņus tālākam tecējumam. Tomēr ir gana oponentu, kuri uzskata, ka Gauja iztek no Elkas kalna, kas atrodas Amatas novadā. Šos pieņēmumus viegli atbalstīt virzot faktu, ka 1847.gadā tika izveidots Alauksta – Tauna – Ineša kanāls un Alauks¬tā ūdens līmenis pazeminājies par pusotru metru. “Gaujiņa kļuva maza, un kādā brīdī kāds secināja, ka Gaujas izteka ir zudusi".
Pulks Vecpiebalgas entuziastu ierosināja atrast Gaujas īsto izteku no Alauksta ezera un pierādīt, ka Gaujiņa turpina tecēt. Grupa piebaldzēnu – Vivita un Mārcis Loč¬meļi, Andris Stavro, Ilona Muižniece un Didzis Sedlenieks – šo ieceri īstenoja, atrada netraucēti tekošo Gaujiņu un tās sākumu Alauksta ezerā. Šajā vietā arī tika uzstādīta zīme “Šeit sākas Gau¬ja”, ko labi var redzēt no krasta. “Šī vieta ir zināma katram piebaldzēnam. Uz Gaujas sākumu iespējams stundas laikā no Alauks¬ta pasta starp Brežģa kalnu un Cepļiem cauri mežam ikvienam atradast tās izteku,” .
Par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Mierupīte satek ar Gaujiņu, šī vie¬ta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu. No šīs vietas Gauja tek ar šādu nosaukumu. Tā¬lāk Gaujas ceļš ved caur Lodes – Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas. “Pro-tams, vieta, kur patiesi iztek Gauja, ir mežonīga, tai piekļūt nav viegli, bet katrs var aiziet un pārliecināties, ka Gauja vēl aizvien sākas Alauksta ezerā, nevis Elkas kalnā".
Saglabājusies arī kāda Piebaldzēnu pārliecība, kuru pierakstījis Matīss Kaudzīte: “Ļaužu stāstos gan rakstīts stāv, ka Gauja izceļoties no tā sauktā Incēnu avota Incēnu kalnā. Tas ir viens no lielākiem Vecpiebalgas augstumiem, kādas trīs verstis no Alauks¬ta rīta gala. Tūliņ lejpus minētā kalnu augstuma ir kāds mazs ezeriņš, saukts Sumaisa ezeriņš. No Incēnu avota tecēdama, Gauja tad tekot caur Sumaisa ezeriņu un tad caur purvu un, arī Alaukstam cauri tecēdama, aiztekot projām. Sumaisa ezeriņš tad esot pirmais Gaujas atvars.” Jāpiebilst gan, ka Incēnu avota, no kura ūdeni ņēma arī Kārlis Skalbe, vairs nav. Meliorācija savulaik ir izdarījusi korekcijas. Bet Gaujas sākums no Alauksta gan nav atcelts.
Jaunumi
Notikumi
.jpg?w=144&h=96&mode=crop)
