Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē. Salīdzinot ar pārējām trasēm, šī ir unikāla ar to, ka pieejama apskatei un braucieniem ar tūristu atrakcijām. Katru gadu trasē norisinās starptautisku sacensību posmi. Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju. 1420 metri, 16 virāžas un 200 m garš bremzēšanas ceļš – šos parametrus bobsleja un kamaniņu trasē var izbaudīt gan profesionāli sportisti, gan Siguldas viesi.
Tieši šī trase ir viena no retajām pasaulē, kuras apskate ir atvērta jebkuram interesentam. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot 1890. gada ziemas bobsleja kamanas, iepazīt trasi, kā arī doties uz skatu platformu 6. stāvā, lai pašu acīm ieraudzītu krāšņo un vareno Gaujas senieleju. Vasaras mēnešos nedēļas nogalēs tiek organizēti nobraucieni ar vasaras bobsleja kamanām un ziemas mēnešos – ar ziemas bobsleja kamanām, vučko un tā saukto tūristu atrakciju “varde”.
Trases vēsture sākusi veidoties jau 19. gadsimta beigās, kad kņazs Kropotkins savas muižas teritorijā izbūvēja 900 m garu ledus ceļu ar vienu virāžu. Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Trasei attīstoties, no ārzemēm sāka ievest arī pirmos bobus, un pēc to parauga vietējie entuziasti uzsāka gatavot kamaniņas paši.
Mūsdienu mākslīgās ledus trases projektēšanu veica Leipcigas sporta būvju zinātniski tehniskais centrs. Celtniecību veica Sarajevā bāzētā Dienvidslāvijas firma “Graming”. Trases pirmā kārta nodota ekspluatācijā 1986. gadā. Maksimālais iespējamais ātrums 125 km/h. Trase ir piemērota bobslejam, kamaniņu sporta un skeletona sacensību un treniņu rīkošanai. Katru sezonu šeit notiek starptautiska un valsts mēroga sacensības.
2009. gadā Bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” tika atklāta mākslīgā ledus starta estakāde – viena no mūsdienīgākajām un kvalitatīvākajām pasaulē, ļaujot sportistiem labāk sagatavoties sacensībām.
2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Oskars Melbārdis un Jānis Strenga bobslejā Latvijai izcīnija bronzas medaļu vīriešu divniekos. Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju.
Sasniegumi –
Kopš 2010. gada Sigulda var dēvēt sevi par olimpisko pilsētu. Tieši siguldieši – kamaniņbraucēji brāļi Šici un skeletonists Martins Dukurs, Vankūveras Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļas.
2014.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvija izcīnīja četras godalgas:
2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Oskars Melbārdis un Jānis Strenga bobslejā Latvijai izcīnija bronzas medaļu vīriešu divniekos.
Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju.