Tā ir vieta, kur salīdzinoši nelielā teritorijā ir koncentrēta liela biotopu un sugu daudzveidība, kā arī augu, putnu un dzīvnieku daudzskaitlība (blīvas populācijas). Šeit salīdzinoši bieži vienviet sastopamas sugas, kas citur Eiropā ir retas un izkaisītas plašā teritorijā. Ledāja veidotā Gaujas senleja ar to sānu pietekām un upju senlejām (Amata, Brasla) ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kas bijis svarīgs nosacījums cilvēku izvēlei šeit apmesties uz pastāvīgu dzīvesvietu. Šejienes dabas apstākļi ir ietekmējuši un sekmējuši ļoti daudzveidīgu kultūrvēstures pieminekļu izveides klāstu (pilskalni, viduslaiku pilis, ezermītnes, muižas, muižu parki u.c.), kas daudzu gadsimtu garumā, mijiedarbojoties dabai un cilvēkiem, radījuši vienreizēju ainavu. Blīvais taku tīkls, teritorijas fiziskā pieejamība un laivojamās upes ir vēl viens iemesls, kādēļ šeit ir viegli ceļot, izzināt un fotografēt jebkurā gadalaikā!
Gaujas nacionālā parka fotografēšanas kalendārs
| I | Gravu un upju ieleju skati (netraucē lapotne un veģetācija) |
| II | Leduskritumi, sniegotas ainavas, sarma, ziemas sporta veidi |
| III | Zvēru atstātās pēdas sniegā, pirmie pavasara vēstneši – parādības dabā |
| IV | Pavasara pali, ledusiešana, ūdenstūristi Amatā –aprīļa vidū, otrā pusē – putnu migrācija, pavasara sēnes |
| V | Ziedošās ievas, ziedošās pieneņu pļavas, putni, zvēri, pavasara augi |
| VI | Augu daudzveidība. Kultūras un vēstures pieminekļi, apdzīvotas vietas |
| VII | Brauciens pa Gauju un Braslu ar laivu. Upju skati. Dažādi biotopi, kultūras un vēstures pieminekļi |
| VIII | Sēnes, putnu migrācija |
| IX | Sēnes, putnu migrācija |
| X | Rudens lapu zelts Gaujas senlejas krastos, oktobra beigas – lašveidīgo zivju migrācija |
| XI | Smilšakmens atsegumi un ar tiem saistītie biotopi un ainavas |
| XII | Gravu un upju ieleju skati (netraucē lapotne, veģetācija) |
 |
1. Krimuldas Velnalas klinšu apkaime 24.81129, 57.15042Gaujas senleja ar ainavisku smilšakmens atsegumu no upes pretējā krasta un skatu no pašu klinšu augšas. Klinti apspīd rietošās saules stari. |
 |
2. Siguldas Pilsētas trase 24.83864, 57.15958Vieta, kur Gaujas senlejas nogāzē ir izcirsti koki, tādēļ visa krasta augstumā gan kājām, gan no pacēlāja var fotografēt dažādus senlejas rakursus. Labākie skati vērojami dienas pirmajā pusē. |
|
|
3. Siguldas Gaisa trošu ceļš 24.84558. 57.16448Gaujas senlejas skati no vienīgā gaisa tramvaja Latvijā. |
 |
4. Siguldas estrāde un Livonijas ordeņa Siguldas pils 24.84896, 57.16681Izcils skats uz Gaujas senleju un Turaidas pili. |
|
|
5. Paradīzes kalns (Gleznotājkalns) 24.86578, 57.17513Skats uz Gaujas senleju ziemeļu virzienā visas dienas garumā un uz Turaidas pili. Rietošas saules staros veidojas labas krāsu gammas ainavā. |
|
|
6. Turaidas muzejrezervātsNo Dainu kalna paveras izcili rakursi uz Turaidas pili, Turaidas luterāņu baznīcu, muižas ēkām. No Turaidas pils torņa – viens no skaistākajiem un varenākajiem Gaujas senlejas skatiem. |
|
|
7. Līgatnes dabas takas 25.01525, 57.24798Teritorija, kur var iegūt vairāku Latvijā dzīvojošo zvēru sugu attēlus (nepieciešams teleobjektīvs). |
|
|
8. Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais ciemats 25.03968, 57.23348Vieta, kur industriālais mantojums cieši savijas ar dabas radītajiem apstākļiem – straujās Līgatnes upes ieleju un smilšakmens atsegumiem. |
|
|
9. Skolaskalna un Rīgaskalna vēsturiskā apbūve Līgatnē 25.04043, 57.2312919. gs strādnieku dzīvojamo māju un apkaimes kultūrvide, kādai nav analogs citviet Latvijā. |
|
|
10. Ānfabrikas klints 25.04628, 57.23087Skaists skats uz klinti un no tās skatu platformas uz Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko centru. Uz Līgatnes upes – zivju ceļš, kur rudenī var fotografēt lašu migrāciju. |
|
|
11. Ķūķu klintis 25.10600, 57.27465Skatu vieta ar izcilu ainavu uz vienu no lielākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem un Ķūķu krācēm. Īpaši skaisti rudeņos vai ziemā, kad šeit veidojas leduskritumi. Skaisti skati agrās rīta stundās, lecot saulei. |
|
|
12. Melderupītes ūdenskritumi 25.16930, 57.20811Labiekārtota vieta ar trīs ūdenskritumiem. Lašveidīgo zivju migrācijas laikā pāri ūdenskritumiem lecošas zivis. Rudeņos un ziemās izveidots gaismas parks tumšajā diennakts laikā. |
|
|
13. Amatas ielejaViena no Latvijas skaistākajām mazo upju ielejām ar lielu smilšakmens un dolomīta iežu atsegumu koncentrāciju. Skaistākās ainavas uz / no Ainavu kraujas, Ķaubju ieža un Zvārtes ieža, kā arī Amatas posmā no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam. Makro līmenī iespējams fotografēt uz atsegumiem esošās sūnu, ķērpju un paparžu sugas. Dažādas meža putnu sugas. Bebra darbi. |
|
|
14. Gaujas posms starp Cēsīm un LīgatniSmilšakmens atsegumiem bagātākais un ainaviskā ziņā skaistākais Gaujas posms. Interesanti rakursi no upes līmeņa. Dažādas ūdensputnu sugas, t.sk. zivju dzenītis. |
|
|
15. Āraišu apkaimeViena no nedaudzajām vietām, kur samērā nelielā teritorijā koncentrējušies ļoti atšķirīgi kultūrvēsturiski objekti – Āraišu ezerpils, Livonijas ordeņa pils drupas, Drabešu muiža, Āraišu vējdzirnavas un Zviedru priede. Tie izvietojušies paugurainā reljefā, pa kuru iet nelieli ceļi ar interesantiem skatu punktiem. Piemērota vieta ziemas skatu fotografēšanai. |
|
|
16. Skati “Ozolkalna” (25.22259, 57.29462) un “Žagarkalna” apkaimēIzcili Gaujas senlejas skati, pateicoties kalnu slēpošanas trašu esamībai (koki un lapotne neaizsedz skatu uz senleju). |
|
|
17. Cīrulīšu dabas takas 25.22035, 57.3013Gaujas pamatkrasta nogāzē – vecupe ar zilganu, kristāldzidru ūdeni, kurā spoguļojas smilšakmens atsegums – Cīrulīšu klintis (Spoguļklintis). Bebra darbi, savvaļas dabas fotografēšana. |
|
|
18. Ungurs 25.08447, 57.34023Gaujas nacionālā parka lielākais ezers ar apkaimes ainavām. Interesantas augu sabiedrības, kuras var fotografēt, izmantojot laivu. |
|
|
19. Ungurmuiža. 25.08593. 57.36296.Izcili ainaviska vieta. Parks ar veciem ozoliem, uz kuriem konstatētas interesantas piepju sugas. Piemērota vieta gan kultūrainavas, gan atsevišķu sēņu un kukaiņu sugu fotografēšanai. |
|
|
20. Cēsu vecpilsētaLatvijā viena no retajām vietām, kur nelielā teritorijā saglabājušās ēkas ar viduslaiku apbūves elementiem un ielu plānojumu. Izcila vieta arhitektūras un tās elementu fotostudijām. |
|
|
21. Ērģeļu (Ērgļu) klintis 25.26032, 57.36058Monolītākais Baltijas valstu smilšakmens atsegums. Skaists skats uz Gaujas senleju. |
|
|
22. Veselavas muižaIzcils 19. gs. muižas komplekss ar atjaunotu kungu māju un parku. |
|
|
23. Līču–Laņģu klintis 25.39306, 57.39311Vieta, kur tuvu apdzīvotai vietai vērojama savvaļas daba ar aktīviem ģeoloģiskiem procesiem – eroziju, sufoziju. Liels atsegums ar īpatnējām ģeoloģiskām formām. |
|
|
24. ValmieraVieta, kur kultūrvide cieši savijusies ar apkaimes dabu. Skaists skats uz vecpilsētu un Gauju paveras no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa un Valterkalniņa. Lieliskas ainavas meklējamas pie Kazu krācēm, Gaujas tilta un Livonijas ordeņa pilsdrupām. Gaujas stāvie krasti (57.54010, 25.44385) ir jau vēsturiski gleznota un fotografēta vieta, daudzu mākslinieku iedvesmas avots. Šeit vērot skaistākos saullēktus un saulrietus, klausoties lakstīgalu un citu putnu dziesmās. |
|
|
25. Liepas Ellīte 25.42749, 57.38426Latvijas mērogā neparasts ģeoloģisks veidojums ar arkām, alu un retām sufozijas un erozijas formām. |
|
|
26. Sietiņiezis 25.38641, 57.42784Apkaimē – skaisti priežu meži, skats uz Gaujas senleju. Atsegums nav viendabīgs – vērojamas interesantas ģeoloģiskās formas, vientuļo bišu koloniju vieta. |
|
|
27. Vaidavas ezers 25.27024, 57.44774Stāvi, ar skaistu mežu apauguši krasti, kuros ir tādi interesanti objekti kā Vaidavas pilskalns, avots u.c. |
.jpg?w=144&h=96&mode=crop)
