Gauja. No Valmieras līdz Līgatnei

Ieteicamais laiks

Ieteicamais – vasaras mēneši, bet ne mazāk aizraujošs brauciens būs arī skaistā rudens dienā vai pavasarī.

Garums

62 km. Pa posmiem: 1) Valmiera – Cēsis (Jāņarāmis) 33 km; 2) Cēsis (Jāņarāmis) – Līgatne 29 km.

Ilgums

Atkarībā no laivas tipa 2–3 dienas.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Upes kritums

Neliels, visā posmā ~ 10,4 m, vidējais ~ 0,17 m/km.

Sākums/beigu punkts

Iekāpšana no Gaujas labā krastā lejpus Valmieras pilsdrupām, 0,3 km augšpus Valmieras tilta, kur atrodas Gaujas tramvaja piestātnes vieta. 25.42839, 57.53810

Ūdenstūristu apmetne pie Līgatnes pārceltuves. 25.04528, 57.25441

Laivas

Kanoe, kajaki, smailītes, arī piepūšamās laivas, plosti. Pēdējie divi – nesteidzīgam tempam.

Attālums no Rīgas

Sākuma attālums 110 km, beigu attālums 70 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Nepieciešams pavadošais transports, kas nogādā laivas un braucējus gan maršruta sākumpunktā, gan galapunktā. Parasti laivu nomas sniedz šo servisu.

Der zināt! 

Gaujā nav ieteicams peldēties un staigāt pa tās gultni – tas var būt bīstami! Glābšanas veste Gaujā ir ieteicama. Gaujas nacionālā parka teritorijā drīkst nakšņot tikai šim mērķim veidotajās tūristu apmetnēs! Esiet saudzīgi pret smilšakmens atsegumiem, kas ir aizsargājami dabas pieminekļi, un neatstājiet aiz sevis atkritumus! Pa Gauju ir aizliegts pārvietoties ar motorizētiem transporta līdzekļiem. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutu var sākt augstāk – no Strenčiem vai Virešiem. To var turpināt arī līdz Gaujas ietekai jūrā.

1. Valmiermuižas alus darītava 25.43228, 57.55605

Ciemojoties alus darītavā, uzzināsiet, kā muižas bagātā vēsture ietekmējusi alus tapšanu, kā no dabīgām izejvielām nesteidzīgi top dzīvais alus un pa muižkungu modei to izgaršot. Šeit iespējams nobaudīt gardu maltīti.

2-8. Valmiera

Pirms kāpšanas laivā, Valmierā ir vērts apskatīt: 2. Rīgas vārtu vietu, 3. Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu, 4. Livonijas ordeņa pilsdrupas, 5. Valmieras muzeju, 6. Valmieras tiltu, 7. Ledus pagrabus, 8. Dzelzs tiltu.

9. Jumara (Imara) 25.37786, 57.50471

20 km gara Gaujas labā krasta pieteka ar izteiktu ieleju.

10. Dabas izglītības centrs “Vecupītes” 25.36407, 57.48584

Tā tuvumā izveidota 2,8 km gara dabas taka, kur var ieraudzīt Gauju un tās piekrastes mežu tipus, daudzus no Latvijā esošajām koku sugām, putnus, kukaiņus, dzīvnieku darbības pēdas.

11. Liepas iezis (Baltā klints) 25.40831, 57.43909

Ap 400 m garš un līdz 16 m augsts atsegums upes kreisajā krastā.

12. Sietiņiezis 25.38641, 57.42784

Viens no lielākajiem Latvijas baltā smilšakmens atsegumiem, kura kraujas lielākais augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Klintīs ir gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī veidojumi, kas atgādina stabus. Vienu no tiem sauc par Velna papēdi, bet nelielo 10,5 m garo alu – par Velnalu. Pievērs uzmanību! Uz Sietiņieža atsegumiem aug saldsaknīte, trauslā pūslīšpaparde. Vietām redzama melnā cistokoleja, kas atgādina melnu apsūbējumu. Meža zemsedzē novērojamas tādas bieži sastopamas sūnas kā spīdīgā stāvaine, šrēbera rūsaine, lielā spuraine un parastā straussūna.

13. Rauna 25.36039, 57.36628

Gaujas kreisā krasta pieteka. Lejpus Rīgas–Veclaicenes šosejas (A2) tā plūst pa dziļu un skaistu ieleju, kuras krastos slejas smilšakmens atsegumi.

14. Kazu iezis 25.35502, 57.35788

Ainavisks, ap 340 m garš un līdz 15 m augsts un ainavisks atsegums Gaujas kreisajā krastā.

15. Rāmnieku tilts 25.30195, 57.35796

16. Ērģeļu (Ērgļu) klintis 25.26032, 57.36058

Monolītākā Baltijas smilšakmens klinšu siena: garums ~ 700 m, maksimālais augstums līdz 22 m.

17. Strīķupe (Vaidava) 25.23794, 57.36038

Gaujas labā krasta pieteka. Rudeņos tās krasti ir piemērota migrējošo lašu vērošanas vieta.

18. Atpūtas parks un kempings “Ozolkalns” 25.22259, 57.29462

Vieta, no kurienes paveras viens no izcilākajiem Gaujas senlejas skatiem. Ozolkalna apkārtnē izstaigājamas Cīrulīšu dabas takas.

19. Kvēpenes pilskalns 25.181916, 57.277433

Ziemeļos no pilskalna aug Kvēpenes dižozols.

20. Briedīšu iezis 25.15428, 57.27200

Neliels, ap 4 m augsts smilšakmens atsegums Gaujas kreisā krasta līkumā.

21. Amatas senleja 25.12985, 57.27607

Viena no Latvijas dziļākajām upju ielejām. Dziļākajā vietā senleja sasniedz ~ 50 m, bet tās platums ir 1–1,5 km.

22. Ēdernieku klintis 25.11471, 57.27729

Iespaidīga un līdz 40 m augsta ar mežu apaugusi Gaujas labā pamatkrasta nogāze ar vairākiem smilšakmens atsegumiem.

23. Leimaņu iezis 25.11756, 57.27741

Ap 4 m augsti iesarkani smilšakmeņi.

24. Ķūķu klintis 25.10600, 57.27465

Tā garums ir ~ 500 m, bet augstums – 43 m. Divi avoti ir izskalojuši 10 m un 20 m garas alas.

25. Ķūķu krāces

Gaujas relatīvais kritums krācēs ir 0,5 m/km. Aiz tām iepretim klinšu augstākajai vietai redzams Gaujas dziļākais atvars (ap 7 m).

26. Līņu klintis 25.09511, 57.26793

Upes kreisajā krastā pretī Līņu klintīm slejas Enkurakmens iezis.

27. Skaļupe 25.07823, 57.25790

16 km gara, Gaujas kreisā krasta pieteka, lejpus Ķempju–Ieriķu ceļa tā plūst pa dziļu un sānu gravām izrobotu ieleju.

28. Spriņģu iezis 25.06021, 57.25242

Ainavisks un iespaidīgs līdz 600 m garš un 21 m augsts atsegums upes kreisajā krastā.

29. Līgatnes upīte (Līgate) 25.05166, 57.25375

Straujākā Gaujas pieteka, kas aiz Rīgas–Veclaicenes autoceļa (A2) veido izteiktu ieleju ar 45–60 m augstiem krastiem.

30. Līgatnes pārceltuve 25.04528, 57.25441