Krimuldas muiža

Krimuldā, Vikmestes upes krastos, sākotnēji dzīvojuši lībieši, bet 13. gadsimtā šeit ienāk krustneši. Gadsimtu laikā Krimuldā bijuši dažādi laiki – vāciešu, poļu, zviedru, krievu. Netālu no kungu mājas vēl šodien apskatāmas viduslaiku drupas no Rīgas arhibīskapijas cietokšņa, kas tika nodedzināts Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gadsimtā.

1817. gadā Krimuldas muižu iegādājas firsts Johans Līvens, ievērojamās vācbaltiešu dzimtas pārstāvis. Līvenu dzimta Krimuldā saimniekoja līdz pat 1921. gadam, veidojot Krimuldas muižā parkus un pastaigu vietas un padarot apkārtni arvien pievilcīgāku un atpazīstamāku.

Krimuldas ainavu skaistums un miers savulaik piesaistījis arī augstāko rangu amatpersonas – 19. gadsimta vidū šeit atvaļinājumu pavadīja Vidzemes ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs, bet Krievijas cars Aleksandrs II savas vizītes laikā apmeklēja Krimuldas muižu un jaunizveidoto parku, kas viņu ļoti sajūsmināja. Par godu cara apmeklējumam tika uzcelts koka tilts pār Gauju un labiekārtots serpentīna ceļš, kas pastāv vēl joprojām.

Lai gan precīzs Krimuldas jaunās pils celšanas laiks nav zināms, tiek pieņemts, ka tās celtniecība sākta 1822. gadā. Pils būvēta klasicisma stilā, un tā ir izcils šādas arhitektūras paraugs Latvijā.

Mūsdienās Krimuldas muiža aicina ciemiņus aplūkot aizgājušo laiku liecības, kas saglabātas tās autentiskajā interjerā. Redzēt savām acīm Gaujas senielejas pirmatnīgumu, rast mieru pastaigā pa parku un izbaudīt nesteidzīgumu jaunajā pilī, kur ieslīgt brīvdienu sapņojumos vai atgūt veselību.