Koncertzāle „Cēsis” ir unikāls nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionāls kultūras centrs. Tā atrodas vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām – Cēsīs. Pilsētā, kur vienlaikus var sajust gan Hanzas savienības senatnīgo elpu, gan mūsdienīgu, ambiciozi radošu garu. Pilsētā, kurā kultūra un māksla ir nozīmīgs ekonomiskās attīstības virzītājspēks.
Koncertzāles ēka savu arhitektonisko veidolu ieguvusi, rekonstruējot seno Cēsu Viesīgās biedrības namu. Izceļot vēsturiski autentiskos elementus, nams ir papildināts ar laikmetīgām arhitektūras formām un jaunām piebūvēm. Interjeram īpašu raksturu piešķir dabīgā koka detaļas restaurētajās griestu sijās un iekštelpu apdarē. Elegantās ēkas aprises veido kopējo tēlu, kurā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar mūsdienīgo.
Apmeklētāju rīcībā ir akustiskā Lielā zāle ar 800 skatītāju vietām, Kamerzāle, Ērģeļu zāle, Kino jeb Mazā zāle un Izstāžu zāle. Koncertzālē atrodas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas mācību telpas, kā arī mājvietu šeit raduši Cēsu amatiermākslas kolektīvi un Vidzemes kamerorķestris. Ēkā darbojas restorāns un bārs.
Kopš atklāšanas 2014. gada pavasarī koncertzālē „Cēsis” norit aktīva kultūras dzīve – augsti profesionālu mākslinieku koncerti, dramatisko teātru izrādes, mākslas izstādes, kino seansi. Koncertzāle „Cēsis” var lepoties ar pasaules mēroga mūzikas zvaigžņu koncertiem un diviem pašu radītiem un ik gadu organizētiem festivāliem – aprīlī izcilajam latviešu komponistam veltītais festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”, bet septembrī – starptautiskais festivāls “Čello Cēsis”.
Ēkas infrastruktūra lieliski piemērota konferenču, semināru un saviesīgu pasākumu organizēšanai.
„Pirms simts gadiem celtā Viesīgās biedrības nama (arhitekts Augusts Malvess, 1878–1951) pārbūves arhitektoniskās koncepcijas pamats ir atklātība un patiesums, vecā un jaunā mijiedarbība, vietas un telpas vienotība, kā arī izmantošanas daudzveidība. It visur iespēju robežās centāmies panākt iekštelpu saikni ar apkārtni. Atklātumu būvniecības valodā panācām, maksimāli atsedzot konstrukcijas un izvairoties no nosedzošās apdares. Visur jaunbūves daļā ir redzami atsegti materiāli – ķieģeļu mūri, dabīgais akmens, koks, betons, metāls. Pretstatā tam vēsturiskā nama daļās saglabājām simts gadus vecos būvniecības paņēmienus, proti, krāsotu mūra apmetumu. Vecā un jaunā saspēle papildus bagātināta ar kādreizējā biedrības un kultūras nama interjera elementu saglabāšanu un izmantošanu. Koncertzāles centra kodolu veido lielā zāle, kurā var notikt gan simfoniskie koncerti, gan teātra izrādes un konferences, gan arī balles. Zāles iekārtojums nodrošina ātru transformāciju, mainot gan zāles akustiku, gan skatuves, kā arī skatītāju vietu izkārtojumu. Zālē var būt gan skatītāju amfiteātris, gan arī horizontālā parketa grīda bez krēsliem.”
Arhitekts Juris Poga