Amatas senlejā atjaunos vērtīgās pļavas un saglabās tās raksturīgo ainavu

Pļavas, kuru vēsture mērāma paaudzēs

Dabiskās pļavas ir daudz vairāk nekā tikai skaists ainavas elements. Tās ir vienas no sugām bagātākajām dzīvotnēm Latvijā – labas kvalitātes pļavā vienā kvadrātmetrā var augt vairāki desmiti dažādu augu sugu. Tajās sastopamas arī savvaļas orhidejas, tostarp smaržīgā un zaļziedu naktsvijole un dažādas dzegužpirkstītes.

Šādas pļavas nevar izveidot vienas vasaras laikā. Daudzām sugām nepieciešami gadi, lai tās nostiprinātos, bet savvaļas orhidejai līdz ziedošam augam var būt nepieciešami vismaz septiņi gadi. Savukārt vecākajās projekta teritorijas pļavās Amatas senlejā zālājs pastāvējis vismaz 90 gadus.

Tieši tādēļ šeit tiek saglabāta ne vien bioloģiskā daudzveidība, bet arī ainava, kādu cilvēki Amatas krastos pazinuši jau paaudzēm.

Pļava ir dabas un cilvēka kopdarbs

Lai gan dabiskās pļavas var šķist cilvēka neskartas, patiesībā to pastāvēšanai nepieciešama regulāra apsaimniekošana. Gadsimtiem ilgi Latvijas ainavā tās uzturējusi pļaušana un ganīšana. Ja pļavas netiek apsaimniekotas, tās pakāpeniski aizaug ar krūmiem un kokiem, un līdz ar atklāto ainavu pazūd arī tai raksturīgās augu un dzīvnieku sugas.

Kārļu apkārtnē projekta laikā paredzēts atjaunot vairāk nekā četrus hektārus dabisko un potenciāli atjaunojamo zālāju. Vietās, kur pļavas sākušas aizaugt, tiks ierobežots krūmu un kokaugu apaugums, bet turpmāk zālāji tiks regulāri pļauti un apsaimniekoti.

Darbi tiks pielāgoti Amatas senlejas paugurainajam un vietām sarežģītajam reljefam, lai pēc iespējas saudzētu augsni, velēnu un pašu ainavu.

Dabas iepazīšana un aizsardzība var pastāvēt līdzās

Amatas senleja ir iecienīta arī pārgājienu vieta, tādēļ projektā domāts ne tikai par pļavu atjaunošanu, bet arī par to, kā cilvēkiem palīdzēt šo ainavu iepazīt saudzīgi.

Pie esošajiem dabas taku maršrutiem un atpūtas vietām paredzēts pilnveidot informatīvo infrastruktūru – izveidot izglītojošu punktu par zālāju biotopiem, uzstādīt informatīvos stendus un norādes. Tās palīdzēs gan labāk izprast, kāpēc pļavas ir vērtīgas un kādēļ tās nepieciešams apsaimniekot, gan virzīs apmeklētājus pa dabai piemērotākajiem maršrutiem.

Plānots arī apmeklētāju plūsmas monitorings, lai nākotnē taku un dabas teritoriju apsaimniekošanas lēmumus varētu balstīt datos.

Mērķis nav ierobežot iespēju iepazīt Amatas senleju. Gluži pretēji – veidot tādu pieeju, kur pārgājieni, dabas vērošana un ainavas baudīšana var pastāvēt līdzās tās vērtību saglabāšanai.

Vairāk nekā četri hektāri vērtīgas ainavas

Projekta “Amatas senlejas zālāju biotopu atjaunošana pie Kārļiem” teritorija aptver aptuveni 14 hektārus Gaujas Nacionālā parka Natura 2000 teritorijā, tostarp apmēram 4,2 hektārus dabisko un atjaunojamo zālāju.

Projektu īsteno SIA “Kārļa muiža” ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.