Daudzas no tām ir straujas un ātras, ar tīru, avotiem bagātu un nepiesārņotu ūdeni, tādēļ piemērotas lašveidīgo zivju – lašu (Salmo salar), taimiņu (Salmo trutta) un foreļu (Salmo trutta fario) – nārstošanai nārstošanai. Pēc garāka ceļojuma, lašveidīgās zivis rudeņos dodas uz savām dzimšanas vietām, tādēļ tas ir laiks, kad tās var ne tikai vērot, bet arī pievērst pastiprinātu uzmanību krastā notiekošajam. Lašu vērotājs ir arī sava veida “dabas inspektors” – reindžers, kas ieradies ar mērķi izzināt dabas vidi, vienlaikus radot pozitīvu cilvēku klātbūtnes efektu.
Ieteicamais laiks Oktobra otra puse, novembra sākums. |
|
|
Maršruta gaita Ceļotājam ieteicams izvēlēties vienu vai vairākas vērošanas vietas un pašam izveidot savu vietu maršruta secība. |
|
Garums Lašveidīgo zivju vērošanas vietas galvenokārt ir punktveida objekti, izņemot Strīķupi (Vaidava), kur var doties vairāku kilometru garumā. Ja pārvietošanās līdzeklis ir automašīna, viena brauciena laikā var ietvert vairākas vietas, jo katrā var būt dažādas lašveidīgo zivju novērošanas sekmes. |
|
Grūtības pakāpe Viegls. |
|
Der zināt! Seko līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapas jaunumiem (www.daba.gov.lv), jo minētās iestādes vides gidi mēdz organizēt lašu vērošanas pasākumus! Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112. |
Lašveidīgo zivju migrācija uz to nārsta vietām sākās oktobra otrā pusē un turpinās līdz pat novembrim. Viens no sekmīgas migrācijas priekšnoteikumiem ir upju ūdens temperatūra, kurai jābūt 2 – 6 grādu robežās.
Lašveidīgo zivju vērošanas veiksme ir atkarīga no ūdens līmeņa upēs, ūdens dzidrības un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Ja pirms migrācijas vai migrācijas laikā ir bijušas lietavas, Gaujas un to pieteku krastos ūdens ir piesātināts ar smilšu un māla daļiņām, kas padara to tumšu un necaurskatāmu. Tad zivis ir grūti pamanīt. Kā alternatīva var būt citas piemērotākas vietas – dabiski vai cilvēka radīti šķēršļi: krāces, ūdenskritumi, zemi aizsprosti vai zivju ceļi, ko lašveidīgām zivīm nākas pārvarēt, lecot tiem pāri!
1. Siguldas tilts pār Gauju 24.84098, 57.16562Ērts un viegli sasniedzams punkts – nepilnu 2 km attālumā no Siguldas centra. Iecienīta lašu vērošanas vieta. Tiesa, tilta augstums virs upes līmeņa var būt traucējošs faktors pilnvērtīgai zivju vērošanai, taču to var “kompensēt” ar tālskati (8 x 30 vai 10 x 50 palielinājums). |
|
2. Siguldas gājēju tilts pār Gauju 24.80707, 57.14917.Gājienu uz tiltu (no Siguldas Kaķīšiem 2 km) var apvienot ar gājienu pa Gaujas senlejas krastiem. Gauja pie tilta ir sekla, tādēļ saulainā laikā labi redzama tās smilšainā gultne. |
|
3. Zivju nārsta vērošanas taka Līgatnē 25.04263, 57.23119Izveidota 2011. g. ar Eiropas zivjsaimniecības fonda atbalstu Līgatnes centrā starp Ānfabrikas klintīm un Lustūža klinti (iepretim Līgatnes Tūrisma informācijas centram) aptuveni puskilometra garumā. Pie bijušā Līgatnes dzirnavu aizsprosta uzbūvēts zivju ceļš. |
|
4. Kārļu aizsprosts 25.21002, 57.23325Atrodas uz Amatas. Tam blakus ierīkots zivju ceļš. Līdz aizsprostam varam nokļūt pa ceļu, kas ved no Kārļiem vai Ieriķiem, vai arī ejot pa Amatas taku. |
|
5. Ieriķupītes dabas taka 25.16896, 57.20829Nelielā Grūba (Ieriķupīte, Melderupīte) aiz Vidzemes šosejas (A2) ieplūst dziļā ielejā, kur upītes īsā posmā redzami četri ūdenskritumi – 2,3 m, 0,5 m, 1,7 m un 0,8 m augsti, ko veido Pļaviņu svītas dolomīta iežu atsegumi. Grūbas krastos izveidotas laipu takas, tiltiņi un skatu platformas. Kopējais takas garums, kas viegli veicams arī ģimenēm ar bērniem, ir nepilns kilometrs. Ja gadās būt īstajā laikā (oktobra beigas – novembra sākums), tad šajā vietā migrējošie laši mēģina pārvarēt šķēršļus un skati ir iespaidīgi! 2013. g. ziemā tika atklāts gaismas parks, kas rudenī, ziemā un agrā pavasarī izgaismo taku un tās tuvāko apkārtni diennakts tumšajā laikā. |
|
6. Strīķupīte 25.23794, 57.36038.Ap 3 km garš upes posms starp Lenču–Jāņmuižas ceļu un Strīķupītes ieteku Gaujā. Straujās un līkumotās upītes krastos plešas skaisti skujkoku meži, kas kopā ar meža ceļu (labajā upes krastā) rada lieliskus priekšnoteikumus lieliskai pastaigai, sēņošanai un arī lašveidīgo zivju vērošanai to migrācijas laikā. |
|
7. Cēsu tilts pār Gauju 25.22704, 57.31300Atrodas 3,5 km attālumā no Cēsu centra. |
|
8. Rāmnieku tilts pār Gauju 25.30195, 57.35794Viegli sasniedzama vieta no Cēsīm. Gauja šajā vietā ir sekla, tādēļ piemērotos apstākļos zivīm vajadzētu būt labi redzamām. |
|
9. Vaive 25.39214, 57.33057Piemērotākās vietas lašu vērošanai atrodas Vaives lejtecē no tās ietekas Raunā līdz Vaives dzirnavu aizsprostam. Šajā posmā mazā Vaives upīte plūst pa 2 km platu senleju, kuras dziļums sasniedz 60 m. Vietām Vaives krastos slejas ainaviski smilšakmens atsegumi. |
|
10. Valmieras tilts pār Gauju 25.42412, 57.53607Atrodas pilsētas centrā (Cēsu ielā) pie Vidzemes augstskolas. Piemērota vieta lašveidīgo zivju migrācijas vērošanai, jo Gauja abpus tilta ir sekla un caur ūdens (ja nav bijušas lietavas) slānim ir redzamas smilšainās sēres. |
Lašu migrāciju var vērot arī Amatas un to pieteku, kā arī citu mazo upīšu – Rauņa, Raunas, Jumaras krastos, respektējot privātīpašumu un Gaujas nacionālā parka noteikumus.