Home / Enter Gauja / MARŠRUTI

Putnu vērošana Gaujas nacionālajā parkā

Kādēļ Gaujas nacionālais parks ir interesants putnu vērotājam?

Gaujas nacionālā parka putnu faunu no dabas tūrisma viedokļa novērtē gan ārvalstu, gan arī vietējais putnu vērotājs. Kā piemēru var minēt Pelēko cielavu lielāko ligzdojošo populāciju Latvijā. Kaut arī tie ir tikai daži pāri, piekļuves un koncentrācijas ziņā tā ir drošākā vieta Latvijā, kur ligzdošanas sezonas laikā šo sugu var sekmīgi novērot. Nogāžu meži ar veciem lapu kokiem pievilina retāk sastopamās dzeņu sugas (Baltmugurdzenis, Trīspirkstu dzenis, Melnā dzilna, Vidējais dzenis). Arī citās valstīs reti sastopamais Zaļais ķauķītis, Mazais mušķērājs un lokāli sastopamā Mežirbe piemērotās vietās ir sastopami relatīvi bieži. Parkā sākusi ligzdot Urālpūce un biežāk sastopama arī Latvijas mazākā pūce – Apodziņš. Gaujmalas pļavās ir daudz griežu un atsevišķas ķauķu sugas, kas nav sastopamas Rietumeiropā (Upes ķauķis, Krūmu ķauķis). Ziemas laikā neaizsalstošās upes kļūst par nozīmīgu Latvijā ziemojošo ūdensstrazdu dzīvesvietu (Amata, Ieriķupīte, Kumada, Vaive, Cimziņa, Grīviņupīte, Gauja, Brasla u.c.). Līdzīgi mazajās un neaizsalstošajās upēs, vecupēs vai avoksnājos biežāk nekā citur var vērot Zivju dzenīti. Nozīmīgi biotopi ir veco muižu parki un alejas, kas piesaista daudzas parastākas, taču līdz ar to vieglāk novērojamas putnu sugas (dzeņi, meža pūce). Migrācijas laikā caurceļojošiem putniem interesanti ir izstrādātie vai plašie karjeri (Lodes, Bāles, Cēsu) un lielākais parka ezers – Ungura ezers. Sudas purvam pieguļošās pļavas, kas atrodas ārpus rezervāta teritorijas, ir nozīmīga dzērvju pulcēšanās vieta rudenī.


Putnu vērošanas kalendārs

I

Ziemojošie ūdensstrazdi, riekstrozis

 

 

 

 

 

II

 

 

 

 

Nepiemērots laiks

III

 

Pūces un dzeņi, mežirbes, rubeņi

 

 

 

 

IV

 

Pavasara migrācija, ideālas gaismas putnu fotografēšanai

 

 

 

V

 

 

Ligzdošanas laiks un lielākā dziedāšanas aktivitāte

 

 

VI

 

 

 

 

 

VII

 

 

 

Nometnieku vērošana

 

 

VIII

 

 

 

 

Rudens migrācija līdz oktobra vidum

 

IX

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Nepiemērots laiks

XI

 

 

 

 

 

XII

Ziemojošie ūdensstrazdi

 

 

 

 

 


Putnu vērošanas vietas Gaujas nacionālā parka apkaimē

Nacionālā parka teritorijā vai tā tuvākajā apkārtnē ligzdo vairāk nekā 120 balto stārķu pāru un vismaz daži melnie stārķi. Tā tiešā tuvumā ir vairākas putnu vērotājus saistošas teritorijas – Zilaiskalns un tā nogāžu meži vai meži Sietiņieža apkārtnē (Mežirbe, dažādas dzeņu sugas, t.sk. retais Trīspirkstu dzenis, Mazais mušķērājs), Lielais un Pemmas purvs ziemeļos no Straupes (purva putnu sugas), kā arī nacionālā parka lielākais ezers – Ungurs.  Vidējo un Baltmugurdzeni, Pelēko dzilnu var vērot populārākajā tūrisma objektā – Turaidas muzejrezervāta nogāzēs. Laivošana ar kanoe sniedz iespēju vieglāk novērot retās dzeņu sugas upes krasta vecajos kokos, dzirdēt daudzus dziedātājputnus un ieraudzīt Zivju dzenīti.

Ieteicamais laiks

Maija otrā puse, jūnija sākums.

Maršruta gaita

  • Vakara pastaiga viesnīcas “Karlamuiza Country Hotel” (25.21254, 57.24023) apkārtnē – Meža pūces klausīšanās.
  • Agra rīta pastaiga Kārļu apkaimē (labiekārtotas takas, parks, alejas, vecie ābeļdārzi). Putnu sugas*: Mazais svilpis, Brūnā čakste, Apodziņš, Kārklu ķauķis, Pļavu čipste, Koku čipste, Mušķērāji, zīlītes, Sila strazds u.c.
  • Veclauči. Pārgājiens 3,5 km pa Amatas taku un Zvārtes ieža apkaimes mežiem (Meža mātes taka). Putnu sugas: Mazais mušķērājs, Zaļais ķauķītis, Pelēkā cielava, Ķīķis, Zivju dzenītis, Paceplītis, Mizložņa, Cekulzīlīte, Trīspirkstu dzeņa darbības vietas un pēdas, Mežirbe u.c.
  • Zvārtes iezis–Līgatnes pārceltuve 14 km. Putnu sugas: Vidējais dzenis, Ķivulis, iespējams – pārlidojošs Mazais ērglis, Peļu klijāns u.c.
  • Brauciens ar kanoe laivām 10 km, ~ 2 h pa Gauju no Līgatnes pārceltuves līdz izkāpšanas vietai lejpus Braslas ietekas Gaujā. Šajā posmā Gauja ir plaša un dziļa – samērcēšanas nedraud. Putnu sugas: Melnā dzilna, Baltmugurdzenis, Zivju dzenītis, Upes tilbīte, Lielā gaura, Gaigala, Mazais dzenis, Garastīte (ziemeļu pasuga), Pelēkā zīlīte u.c.
  • Inciems–Turaida 19 km. Putnu sugas: vidējais dzenis, pelēkā dzilna, baltais stārķis, melnais mušķērājs. Ķeizarskats un Siguldas Velnalas dabas taka. Dainu dārzs Turaidas muzejrezervātā. 24.85060, 57.18306

Garums

46,5 km

Grūtības pakāpe

Viegls – vidējs.

Der zināt! 

Putnu vērošanas maršrutu vislabāk sakombinēt ar atbilstoša līmeņa nakšņošanas iespēju, kas neatrodas pilsētā. Lielākā priekšrocība ir agra rīta pastaigai pa apkārtni pirms labām brokastīm, lai var izmantot laiku no saullēkta līdz plkst. 08.00 saviem rīta klejojumiem. Priekšrocība ir naktsmītnēm ar blakus esošiem veciem parkiem. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutā var doties katrs pats, iepriekš rezervējot naktsmītnes un izplānojot maršruta loģistiku. Šajā gadījumā vēlamas priekšzināšanas vai arī līdzbiedrs, kas “putnu lietās” orientējas vismaz amatiera līmenī. Ja vēlaties profesionālu pasākuma organizāciju un maksimālu putnu sugu sarakstu savā “listē”, izmantojiet profesionālu gidu – putnu vērotāju pakalpojumus.

Ētika!

Vērojot putnus, atceries, ka svarīgākās ir “putnu intereses”, tādēļ maksimāli izvairies no putnu ierastā dzīvesveida un dzīvesvietas traucējuma!


Putnu vērotāja inventārs

  • piemēroti apavi staigāšanai, laivošanai un braukšanai ar divriteni;
  • dabā iešanai piemērots un ērts apģērbs;
  • ūdensizturīgs mantu maiss (laivu braucienam);
  • binoklis, teleskops;
  • fotokamera ar teleobjektīvu;
  • putnu noteicējs u.c. literatūra;
  • putnu noteicēja lietotne viedtālrunī;
  • putnu balsu ieraksti: www.xeno-canto.org

* Minētās putnu sugas ir iespējami novērojamas, nevis apstiprināmas “ar garantiju”

 



Atpakaļ uz sākumu