Gaujas nacionālā parka putnu faunu no dabas tūrisma viedokļa novērtē gan ārvalstu, gan arī vietējais putnu vērotājs. Kā piemēru var minēt Pelēko cielavu lielāko ligzdojošo populāciju Latvijā. Kaut arī tie ir tikai daži pāri, piekļuves un koncentrācijas ziņā tā ir drošākā vieta Latvijā, kur ligzdošanas sezonas laikā šo sugu var sekmīgi novērot. Nogāžu meži ar veciem lapu kokiem pievilina retāk sastopamās dzeņu sugas (Baltmugurdzenis, Trīspirkstu dzenis, Melnā dzilna, Vidējais dzenis). Arī citās valstīs reti sastopamais Zaļais ķauķītis, Mazais mušķērājs un lokāli sastopamā Mežirbe piemērotās vietās ir sastopami relatīvi bieži. Parkā sākusi ligzdot Urālpūce un biežāk sastopama arī Latvijas mazākā pūce – Apodziņš. Gaujmalas pļavās ir daudz griežu un atsevišķas ķauķu sugas, kas nav sastopamas Rietumeiropā (Upes ķauķis, Krūmu ķauķis). Ziemas laikā neaizsalstošās upes kļūst par nozīmīgu Latvijā ziemojošo ūdensstrazdu dzīvesvietu (Amata, Ieriķupīte, Kumada, Vaive, Cimziņa, Grīviņupīte, Gauja, Brasla u.c.). Līdzīgi mazajās un neaizsalstošajās upēs, vecupēs vai avoksnājos biežāk nekā citur var vērot Zivju dzenīti. Nozīmīgi biotopi ir veco muižu parki un alejas, kas piesaista daudzas parastākas, taču līdz ar to vieglāk novērojamas putnu sugas (dzeņi, meža pūce). Migrācijas laikā caurceļojošiem putniem interesanti ir izstrādātie vai plašie karjeri (Lodes, Bāles, Cēsu) un lielākais parka ezers – Ungura ezers. Sudas purvam pieguļošās pļavas, kas atrodas ārpus rezervāta teritorijas, ir nozīmīga dzērvju pulcēšanās vieta rudenī.
I |
Ziemojošie ūdensstrazdi, riekstrozis |
|
|
|
|
|
II |
|
|
|
|
Nepiemērots laiks |
|
III |
|
Pūces un dzeņi, mežirbes, rubeņi |
|
|
|
|
IV |
|
Pavasara migrācija, ideālas gaismas putnu fotografēšanai |
|
|
|
|
V |
|
|
Ligzdošanas laiks un lielākā dziedāšanas aktivitāte |
|
|
|
VI |
|
|
|
|
|
|
VII |
|
|
|
Nometnieku vērošana |
|
|
VIII |
|
|
|
|
Rudens migrācija līdz oktobra vidum |
|
IX |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Nepiemērots laiks |
XI |
|
|
|
|
|
|
XII |
Ziemojošie ūdensstrazdi |
|
|
|
|
|
Nacionālā parka teritorijā vai tā tuvākajā apkārtnē ligzdo vairāk nekā 120 balto stārķu pāru un vismaz daži melnie stārķi. Tā tiešā tuvumā ir vairākas putnu vērotājus saistošas teritorijas – Zilaiskalns un tā nogāžu meži vai meži Sietiņieža apkārtnē (Mežirbe, dažādas dzeņu sugas, t.sk. retais Trīspirkstu dzenis, Mazais mušķērājs), Lielais un Pemmas purvs ziemeļos no Straupes (purva putnu sugas), kā arī nacionālā parka lielākais ezers – Ungurs. Vidējo un Baltmugurdzeni, Pelēko dzilnu var vērot populārākajā tūrisma objektā – Turaidas muzejrezervāta nogāzēs. Laivošana ar kanoe sniedz iespēju vieglāk novērot retās dzeņu sugas upes krasta vecajos kokos, dzirdēt daudzus dziedātājputnus un ieraudzīt Zivju dzenīti.
Ieteicamais laiks Maija otrā puse, jūnija sākums. |
|
|
Maršruta gaita
|
|
Garums 46,5 km |
|
Grūtības pakāpe Viegls – vidējs. |
|
Der zināt! Putnu vērošanas maršrutu vislabāk sakombinēt ar atbilstoša līmeņa nakšņošanas iespēju, kas neatrodas pilsētā. Lielākā priekšrocība ir agra rīta pastaigai pa apkārtni pirms labām brokastīm, lai var izmantot laiku no saullēkta līdz plkst. 08.00 saviem rīta klejojumiem. Priekšrocība ir naktsmītnēm ar blakus esošiem veciem parkiem. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112. |
|
Iesakām! Maršrutā var doties katrs pats, iepriekš rezervējot naktsmītnes un izplānojot maršruta loģistiku. Šajā gadījumā vēlamas priekšzināšanas vai arī līdzbiedrs, kas “putnu lietās” orientējas vismaz amatiera līmenī. Ja vēlaties profesionālu pasākuma organizāciju un maksimālu putnu sugu sarakstu savā “listē”, izmantojiet profesionālu gidu – putnu vērotāju pakalpojumus. |
Ētika! Vērojot putnus, atceries, ka svarīgākās ir “putnu intereses”, tādēļ maksimāli izvairies no putnu ierastā dzīvesveida un dzīvesvietas traucējuma! |
* Minētās putnu sugas ir iespējami novērojamas, nevis apstiprināmas “ar garantiju”