No Līgatnes līdz Līgatnes dabas takām

Ieteicamais laiks

Aprīlis – oktobris. Maršrutu var veikt arī skaistās ziemas dienās, kad nav daudz sniega, jo meža ceļi un takas netiek tīrīti. Rudenī paveras skaisti un vasarā neredzami skati uz Gauju, to pieteku krastiem un smilšakmens atsegumiem, ko vasarā sedz bieza augu lapotne.

Maršruta gaita

Līgatnes TIC – Dārza iela – Gaujas iela – Gaujasmala – Līgatnes pārceltuve – Līgatnes dabas takas – Dārza iela – Līgatnes Tūrisma informācijas centrs.

Garums

~ 13 km (neskaitot Līgatnes dabas takās veikto gājumu). ~7km dodoties tieši uz Līgatnes dabas parku un pa ceļam neapskatot dabas pieminekļus gar Gaujas upi. Skati PDF failu, lai redzētu garāko un skaistāko maršrutu! 

Ilgums

Ar Līgatnes dabas taku apskati – viena diena.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Ceļa segums

Asfalts, meža ceļi, takas, ceļi ar grants segumu.

Sākums/beigu punkts

Līgatnes Tūrisma informācijas centrs. 25.03968, 57.23348

Marķējums

Nav marķēts.

Attālums no Rīgas

70 km

Loģistika un sabiedriskais transports

Līdz Līgatnei no Augšlīgatnes var nokļūt ar autobusu (noskaidrojiet iepriekš tā kursēšanas laikus!). Savukārt, – līdz Augšlīgatnei var nokļūt ar Rīgas – Valkas vilcienu, kas no Rīgas līdz Līgatnei kursē piecas reizes dienā.

Der zināt! 

Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apavi un apvidus karte. Vēlama navigācijas ierīce. Vēlams iepriekš iepazīties ar Līgatnes dabas taku darba laikiem. Maršruta posms no Līgatnes pārceltuves līdz Gūdu klintīm izlokas g.k. gar Gaujas krastu, kur pārvietošanās notiek pa makšķernieku iestaigātām takām. Tā kā Gauja aktīvi izskalo krastus, esiet uzmanīgi, kur taka pieiet tuvāk upei. Pie Biemupītes ietekas Gaujā (ja bijušas lietavas), jāpaiet pa upīti mazliet uz augšu, kur to var viegli šķērsot. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Šo maršrutu var apvienot ar pārgājienu līdz Siguldai.

1. Līgatnes Tūrisma informācijas centrs 25.03968, 57.23348

Izvietots vēsturiskajā Līgatnes papīrfabrikas sardzes namiņā, kas celts 1889. g. Vēlāk tajā iekārtoti dzīvokļi un pasts. 2010. g. šeit izveidoja tūrisma informācijas centru. Rekonstrukcijas laikā uz ēkas koka daļām atrada uzrakstus no 1889. g., kuru autors ir namdaris.

2. Līgatnes papīrfabrika

3. Līgatnes papīrfabrikas ciemats

Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskam centram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Līgatnes Tūrisma informācijas centrs piedāvā ekskursiju pa vēsturisko centru ar stāstījumu par fabrikas strādnieku un administrācijas sociālo dzīves modeli 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Vēsturiskā ciemata daļas Skolaskalnā un Rīgaskalnā ir atjaunotas, restaurējot ēkas un labiekārtojot to apkaimi. Šāda kultūrainava nekur citur Latvijā nav redzama.

Pievērs uzmanību!

Gaujas ielas malā (aleja) uz ozoliem var iepazīt ķērpjus un sūnas.

4. Līgatnes upīte (Līgate)

31 km garās upītes sākums meklējams Mežoles paugurainē. To pamatoti dēvē par straujāko Gaujas pieteku, kas aiz Rīgas–Velcaicenes autoceļa (A2) veido izteiktu ieleju ar 45–60 m augstiem krastiem, kuru ainavu lieliski papildina daudzie smilšakmens atsegumi. Līgatnes straumes spēks un tīrais ūdens bija viens no priekšnosacījumiem, kamdēļ tās lejtecē jau 1816. g. Līgatnes dzirnavās izveidoja papīra manufaktūru, uz kuras bāzes tālāk attīstījās Līgatnes papīrfabrika.

5. Remdenkalns 25.04315, 57.24285

Līgatnes upītes dziļās ielejas kreisā krasta augšdaļa, kur redzama Līgatnes papīrfabrikas ciematam raksturīgā apbūve ar daudzdzīvokļu koka baraku tipa strādnieku dzīvojamām ēkām.

6. Fāles nams

Celts 1914. g. Šveices ēkām raksturīgā stilā kā Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams.

7. Līgatnes pārceltuve 25.04528, 57.25441

Vienīgā mūsdienās funkcionējošā Gaujas pārceltuve un vienīgā šāda tipa upju pārceltuve Baltijas valstīs. Tā sastāv no divām pēc katamarāna principa paralēli novietotām koka laivām, kas ir savienotas ar dēļu klāju.

Pievērs uzmanību!

Pārceltuves apkaimē rudeņos skaistās krāsās ietērpjas segliņi. Aiz pārceltuves  nelielās platībās redzamas sausas pļavas. Tālāk gar Gaujas krastiem rudeņos – bagātīgs sēņu klāsts.

8. Jumpravu iezis 25.02872, 57.24986

Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā, 1,2 km lejpus Līgatnes pārceltuves un 0,9 km no Līgatnes dabas taku apmeklētāju centra. Atrodas ceļa malā, kur paveras skats uz Gaujas līkumiem. Pie Gaujas piekļaujas tikai neliela atseguma daļa. Pārējā – kā stāva un klinšaina krasta nogāze iestiepjas mežā, kur tās piekāji apskalo strauta ūdeņi.

Pievērs uzmanību!

Ieža piekājē tuvāk ūdenim redzama sūna – parastā konusgalvīte.

9. Katrīnas iezis (Nāru klintis) 25.01603, 57.253958

Ap 200 m garš un līdz 15 m augsts ainavisks (pamazām aizaug ar veģetāciju) atsegums Gaujas labā krasta asā līkumā, ko veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi. Tā lejasdaļā upes straume ir izgrauzusi 4,5 m platu un 4 m dziļu nišu. Kraujā notiek aktīvi gravu veidošanās procesi. Taka, kas izlokās gar Gaujas kreiso krastu, izved tieši iepretim Katrīnas iezim.

Pievērs uzmanību!

Gaujas krastos klusākiem gājējiem var veikties ieraudzīt mežirbi.

10. Gūdu klintis (arī Gaviļu, Tālskatu klintis) 25.002935, 57.249901

Ap 0,5 km gara, izteikta, ar atsegumiem bagāta un mežaina Gaujas labā pamatkrasta nogāze (augstums 13–20 m), kuras ap 13 m augstā daļa iestiepjas upē, veidojot ļoti ainavisku Gaujas svītas dzeltenīgo smilšakmeņu atsegumu. Upes straume tajā izskalojusi lielu nišu. Taka, kas izlokas gar Gaujas kreiso krastu, izved tieši iepretim Gūdu klintīm.

11. Līgatnes dabas takas 25.01525, 57.24798

Viens no populārākajiem Gaujas nacionālā parka dabas izziņas tūrisma objektiem. Gaujas senlejas un tās pieteku gravu krastos ir uzcelti plaši iežogojumi, kur dzīvniekiem apstākļi ir pietuvināti dabiskajiem. Tajos dzīvo Latvijas savvaļas dzīvnieku sugas – staltbrieži, aļņi, stirnas, mežacūkas, lāči, lapsas, lūši un divas putnu sugas. Līgatnes dabas taku teritorijā ir izveidots blīvs kājnieku taku tīkls un asfaltēts velomaršruts, kas ziemā pārtop par distanču slēpošanas trasi. Taku sākumā ir uzbūvēts moderns apmeklētāju centrs, kur var iegādāties kartes, uzzināt nepieciešamo informāciju, nopirkt siltu dzērienu, saldējumu un suvenīrus. Līgatnes dabas takas ir Baltijas valstīs labākais šāda veida vietējo savvaļas dzīvnieku ekspozīcijas piemērs.

12. Kangarītis 25.03547, 57.24126

Atklātāka vieta Dārza ielas malā, kas pēc izcelsmes ir Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāze. Agrākos laikos šeit bija govju ganības. No šejienes paveras plašs skats uz Gaujas senlejas pusi.