No Līgatnes līdz Cēsīm

Ieteicamais laiks

Aprīlis – septembris.

Maršruta gaita

Līgatnes TIC – Spriņģu iela – Cēsu iela – Skaļupes – Krustkalni – Rakši – “Ozolkalns” – Līgatnes iela – Gaujas iela – Lielā Līvu iela – Katrīnas iela – Torņa iela – Cēsu pilsdrupas – Cēsu TIC.

Garums

~ 28 km

Ilgums

1– 2 dienas.

Grūtības pakāpe

Vidējas grūtības.

Ceļa segums

Līgatne–Skaļupe un Cēsis – asfalts, citur ceļi ar grants segumu, zemes ceļi.

Sākums/beigu punkts

Līgatnes Tūrisma informācijas centrs. 25.03968, 57.23348 / Cēsis, Cēsu Tūrisma informācijas centrs. 25.27147, 57.31325

Marķējums

Dabā nav marķēts.

Attālums no Rīgas

Sākumpunkts 70 km, galapunkts 90 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Lineārs maršruts ar sabiedriskā transporta iespējām sākuma un beigu punktā. No Augšlīgatnes (dzelzceļa stacija) līdz Līgatnei var nokļūt ar autobusu (noskaidrojiet iepriekš tā kursēšanas laikus). Nepilna kilometra attālumā no Cēsu pilsdrupām atrodas Cēsu dzelzceļa stacija un autoosta.

Der zināt! 

Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apavi un apvidus karte. Vēlama navigācijas ierīce Iepriekš jānoskaidro sabiedriskā transporta kursēšanas laiki. Pārvietojoties pa ceļiem ievērojam ceļu satiksmes noteikumus. Posmu no Līgatnes var iet pa meža takām. Respektējam izvietotās informācijas zīmes! Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Šo maršrutu var apvienot ar pārgājienu no Siguldas līdz Līgatnei (30 km) vai arī ar pārgājienu gar Amatas krastiem (Amatas taka) un doties uz Zvārtas iezi, Melturiem un Amatciemu. Visos gadījumos nakšņošanas vietas jāplāno savlaicīgi.

1. Līgatnes Tūrisma informācijas centrs

2. Līgatnes papīrfabrika

3. Līgatnes papīrfabrikas ciemats

4. Līgatnes upīte (Līgate)

Straujākā Gaujas pieteka, aiz Rīgas–Veclaicenes autoceļa (A2) tā veido izteiktu ieleju ar 45–60 m augstiem krastiem, kuru ainavu lieliski papildina daudzie smilšakmens atsegumi.

5. Lustūzis jeb Alu iezis 25.0411, 57.23341

Izcili ainavisks smilšakmens atsegums Līgatnes upītes labajā krastā, Līgatnes centrā, kura apskates nolūkā pretējā upes krastā ir izveidota skatu platforma. Atsegumā ir 28 cilvēka izrakti pagrabi (daži – divos līmeņos!), kur uzglabā dārzeņus un augļus. Lustūža virsotnē uzved koka kāpnes.

6. Līgatnes alu amatnieki

7. Līgatnes kultūras nams

8. Ānfabrikas klintis 25.04628, 57.23087

Atrodas Līgatnē, Rīgaskalna nogāzē, kas ir Līgatnes upītes kreisā krasta krauja. Ap 17 m augstā sarkanīgā smilšakmens atseguma piekājē vīd tumšas pagrabalu mutes. Pie klints atrodas bijušās Līgatnes dzirnavu slūžas, pār kurām nesen uzbūvēts jauns un moderns zivju ceļš – vieta, kur vērot lašveidīgo zivju migrāciju. Līdz mūsdienām saglabājusies slūžu sistēma. Pa stāvām koka kāpnēm var uzkāpt līdz klinšu augšdaļai, no kuras paveras plašs skats uz tuvāko apkaimi. Pa koka kāpnēm un laipām var izstaigāt arī pārējo Rīgaskalna daļu, kur atrodas atjaunotās Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvojamās ēkas. Posms no Ānfabrikas klintīm līdz Lustūzim ir laba lašveidīgo zivju nārsta vērošanas vieta.

9. Skaļupe

Lejpus Ķempju–Ieriķu ceļa Skaļupe plūst pa dziļu un sānu gravām izrobotu ieleju, kurā vietumis paceļas smilšakmens atsegumi. Līgatnes–Kārļu ceļš nolaižas Skaļupes gravā pie Līgatnes rehabilitācijas centra. No ceļa priekšā (ziemeļaustrumu virziens) redzams iespaidīgs un piramīdveidīgs ar mežu apaudzis Gaujas senlejas krasta paliksnis – t.s. Briežu lauze. Skaļupes apkaimē ir labas sēņošanas un sēņu vērošanas vietas.

10. Padomju slepenais bunkurs Skaļupēs

11. Roču meža rezervāts

Teritorija dienvidos no Līgatnes–Cēsu ceļa starp Skaļupēm un Amatas upi, kas veidota bioloģiskās daudzveidības ziņā nozīmīgas teritorijas – Roču meža rezervāta aizsardzībai. Šajā dabas rezervātā ir aizliegti cilvēka apmeklējumi. Respektējam to! Roču rezervātā mīt vairākas mežacūku ģimenes, tādēļ apkaimes laukos var gadīties tās redzēt. Amatas apkaimes pļavas iecienījušas stirnas.

12. Ķūķu klintis 25.106, 57.27465

No Gaujas kreisā krasta Ķūķu klintis ir pieejamas un apskatāmas no Līgatnes–Kārļu ceļa, no kura atzarojas neliels meža ceļš (sk. norādi) uz Gaujas pusi. Ķūķu klintis uzskata par Latvijas varenāko devona perioda smilšakmens atsegumu. Tā garums ir ~ 500 m, bet augstums – 43 m. Iespaidīgās klintis joprojām veidojas gan upes straumes, gan izplūstošo avotu un pavasara ledus darbības rezultātā. Aukstās ziemās uz Ķūķu klintīm veidojas skaisti leduskritumi. Pie klintīm, Gaujas ūdeņiem pārskalojot ledāja nestos laukakmeņus, izveidojušās Latvijas mērogam iespaidīgās Ķūķu krāces.

13. Amatas senleja

Viena no Latvijas dziļākajām upju ielejām, kas veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu daļā un pēcleduslaikmetā, kad ledāja kušanas ūdeņi noplūda Gaujas virzienā. Amatas senlejā ir skaisti un ainaviski smilšakmens atsegumi. Te atrodas arī viens no Latvijas populārākajiem atsegumiem – Zvārtes iezis.

Pievērs uzmanību!

Pie Krustkalnu mājām aug liepa, kurā katru vasaru mēdz būt sirseņu pūznis. Esiet uzmanīgi!

14. Rakšu klintis 25.19968, 57.27412

Atrodas Rakšupes ielejas kreisajā krastā netālu no vecā tilta. To pakājē izplūst spēcīgs avots. Klints siena noaugusi ar ķērpi – melno cistokoleju, radot dīvainu skatu, it kā atsegums būtu nokvēpis.

Pievērs uzmanību!

Šeit noticis ļoti iespaidīgs klinšu nogruvums, ko veicinājuši erozijas un citi dabiskie procesi. Netālu no Rakšu klintīm mežā redzami viduslaiku krustakmeņi. Tie ir ne tikai vēsturiski, bet arī dabas objekti – mikrobiotopi – dzīvesvieta dažādām sūnu un ķērpju sugām.

15. Atpūtas komplekss “Rakši”

Te var apskatīt vienkupru un divkupru kamieļus, lamas, alpakas un gvanako.

16. Vāļukalns 25.21709, 57.28604

Augsts Gaujas kreisā pamatkrasta paliksnis starp Gauju un dienvidos esošo upītes gravu. Vāļukalna apkaimē plešas skaisti skujkoku meži – labas sēņu vietas.

Pievērs uzmanību!

Vāļukalna apkaimi iecienījusi kraukļu ģimene, kuru šeit var bieži redzēt un dzirdēt!

17. Atpūtas parks un kempings “Ozolkalns” 25.22259, 57.29462

Ozolkalna apkārtnē izstaigājamas Cīrulīšu dabas takas. Tās izejot, var iepazīt bijušo Cīrulīšu kamaniņu trasi, Līgavas (Sarkano) alu, Cīrulīšu klintis un Gaujas senlejas krastus no “Ozolkalna” un “Žagarkalna” slēpošanas trašu virsotnēm.

18. Cēsu pilsdrupas

19. Cēsu Jaunā pils