Gaujas kreisais krasts

Maršruta gaita

Atpūtas parks “Rāmkalni” – Sigulda – Līgatne – Skaļupes – Zvārtes iezis – Āraiši – Veselava – Ozolkalns – Cēsis – Liepa – Valmiera – Valmiermuiža.

Garums

~ 150 km

Ilgums

2-3 dienas.

Ceļa segums

Grantēts ir Līgatnes – Zvārtes ieža – Kārļu (līdz P20) ceļa posms. Pārējā daļā ceļš ar asfalta segumu.

Sākums/beigu punkts

Atpūtas parks “Rāmkalni”. 24.65910, 57.12462. / Valmiermuiža. 25.43228, 57.55605.

Der zināt! 

Pēc ilgstošām lietavām atsevišķos posmos var būt slikta grants ceļa kvalitāte. Pirms brauciena jānoskaidro aktuālā informācija par muzeju u.c. vietu darba laikiem. Ieteicams apmeklēt vietējos TIC, kur var iegūt informāciju un apkaimes kartes. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Maršrutu var turpināt Rīgas virzienā pa otru – kreiso Gaujas krastu. Maršrutu var apvienot ar pretējā krasta maršrutu, šķērsojot Gauju ar Līgatnes pārceltuvi.

1. Atpūtas parks “Rāmkalni” 24.65910, 57.12462

Izveidots Gaujas senlejas stāvajā pamatkrasta nogāzē, kur pieejams plašs aktīvās atpūtas klāsts – nobrauciens ar rodeli, slēpošanas trases u.c.

2. Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs “Baltā pils”

Atrodas ēkā (Baznīcas iela 7), kas celta 19. gs. 90. gadu beigās kā kņaza Nikolaja Kropotkina ģimenes māja. Pašlaik tajā atrodas Dabas aizsardzības pārvalde. Blakus pilij ir dīķis ar gulbjiem un mežapīlēm. Blakus esošās gravas klāj nogāžu meži (aizsargājami biotopi), bet Siguldas parks vasaras vakaros ir piemērota sikspārņu vērošanas vieta.

3. Siguldas Jaunā pils

4. Livonijas ordeņa Siguldas pils 24.84896, 57.16681

5. Paradīzes (Gleznotājkalns) kalns 24.86578, 57.17513

Viena no Siguldas ainaviskākajām vietām, kas gleznota (no tā arī vēlāko laiku nosaukums) un fotografēta kopš seniem laikiem!

6. Vējupītes grava 24.87634, 57.17115

Stāvajās gravas nogāzēs izveidotas koka kāpnes, kur no Paradīzes kalna dodoties pārgājienā gar Vējupītes krastiem var apskatīt Kaukļu aizu, Kraukļu alu, Satezeles pilskalnu un Pētera alu.

7. Vienkoču parks

8. Līgatnes Tūrisma informācijas centrs 25.03968, 57.23348

9. Līgatnes papīrfabrikas ciemats

10. Līgatnes papīrfabrika

11. Līgatnes upīte (Līgate)

Gaujas straujākā pieteka, kas aiz Rīgas–Veclaicenes autoceļa (A2) veido izteiktu ieleju ar 45–60 m augstiem krastiem, kuru ainavu lieliski papildina daudzi smilšakmens atsegumi. Upes krastos no Ānfabrikas klints līdz Lustūzim ir izveidota taka, kur var vērot lašus rudens migrācijas laikā.

12. Lustūzis jeb Alu iezis 25.0411, 57.23341

Izcili ainavisks smilšakmens atsegums Līgatnes upītes labajā krastā Līgatnes centrā, kura apskates nolūkā upes pretējā krastā ir izveidota skatu platforma.

13. Remdenkalns 25.04315, 57.24285

14. Līgatnes pārceltuve 25.04528, 57.25441

15. Jumpravu iezis 25.02872, 57.24986

Smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā. Atrodas ceļa malā, kur paveras skats uz Gaujas līkumiem. Pie Gaujas piekļaujas tikai neliela atseguma daļa. Pārējā – kā stāva un klinšaina krasta nogāze iestiepjas mežā.

16. Līgatnes dabas takas 25.01525, 57.24798

Gaujas senlejas un tās pieteku gravu krastos ir uzcelti plaši iežogojumi, kur dzīvniekiem apstākļi iespēju robežās ir pietuvināti dabiskajiem. Tajos dzīvo Latvijas savvaļas dzīvnieku sugas – staltbrieži, stirnas, mežacūkas, lāči, lapsas, lūši un divas putnu sugas.

17. Padomju slepenais bunkurs Skaļupēs

18. Ķūķu klintis  25.10600, 57.27465

Latvijas varenākais devona perioda smilšakmens atsegums. Tā garums ir ~ 500 m, bet augstums – 43 m.

19. Amatas senleja

Viena no Latvijas dziļākajām upju ielejām. Dziļākajā vietā senleja sasniedz ~ 50 m, bet tās platums ir 1–1,5 km. Amatas senlejas neatņemama sastāvdaļa ir skaistie un ainaviskie smilšakmens atsegumi.

20. Zvārtes ieža apmeklētāju centrs

21. Raganu pļava 25.14617, 57.24622

Labiekārtota atpūtas, ugunskura un piknika vieta ar aktīvām atrakcijām. No dažādu sugu koku dēlīšiem (katram sava skaņa) izveidots “ksilofons”. No tās redzams Zvārtes un Miglas iezis.

22. Zvārtes iezis 25.14279, 57.24601

Viens no Amatas senlejas populārākajiem un ainaviski skaistākajiem tūrisma objektiem ar “klasisko” skatu uz pašu iezi.

23. Viesnīca “Karlamuiza Country Hotel”  25.21254, 57.24023

Apkārtnē izveidotas pastaigu takas piedāvājot apskatīt ainavu parku un skaistos Amatas krastus.

24. Āraišu ezerpils

25. Zviedru priede 25.27167, 57.25016

Atrodas 250 m ziemeļos no Āraišu vējdzirnavām, ceļa malā. Tās apkārtmērs tuvojas 2 m robežai.

26. Āraišu vējdzirnavas

27. Veselavas muiža

28. Atpūtas parks un kempings “Ozolkalns”  25.22259, 57.29462

Vieta, no kurienes paveras viens no izcilākajiem Gaujas senlejas skatiem. Ozolkalna apkārtnē izstaigājamas Cīrulīšu dabas takas.

29. Cēsu vecpilsēta

30. Ērģeļu (Ērgļu) klintis 25.26032, 57.36058

Monolītākā Baltijas smilšakmens klinšu siena: garums ~ 700 m, maksimālais augstums līdz 22 m.

31. Rauna

Gaujas kreisā krasta pieteka. Lejpus Rīgas–Veclaicenes šosejas (A2) tā plūst pa dziļu un skaistu ieleju, kuras krastos slejas smilšakmens atsegumi.

32. Lielā Ellīte 25.42749, 57.38426

Latvijai neparasts smilšakmens atsegums ar vairākām arkām, pīlāriem, nišām un alu, kas radies sufozijas procesu rezultātā. Lielās Ellītes alas kopgarums ir nedaudz vairāk par 20 m, tās griestu augstums sasniedz 3,5 m, bet platums 5 m. No alas izplūst spēcīgs avots.

33. Lodes māla karjers

Pasaules mēroga ievērību Lodes māla karjers ieguva 1970. g., kad ģeologs V. Kuršs pirmoreiz (pasaulē!) atklāja labi saglabājušos augšdevona bruņuzivju un bārkšspuru zivju pārakmeņojumus.  

34. Valmieras tilts

35. Rīgas vārtu vieta

36. Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca

37. Livonijas ordeņa pilsdrupas

38. Valmieras vecpilsēta

Valsts nozīmes kultūras piemineklī – Valmieras vecpilsēta atrodas Valmieras muzeja komplekss ar 8 ēkām. Valmieras vecpilsētas teritorijā redzami vairāki dižkoki – liepas un ozoli.

39. Valmiermuižas alus darītava 25.43228, 57.55605

Ciemojoties alus darītavā, uzzināsiet, kā muižas bagātā vēsture ietekmējusi alus tapšanu, kā no dabīgām izejvielām nesteidzīgi top dzīvais alus un pa muižkungu modei to izgaršot. Šeit iespējams nobaudīt gardu maltīti.