Izzini smilšakmeņus! Izveidota videofilma par dabas vērtībām

Gaujas Nacionālajā parkā atrodas smilšakmeņu ieži un klintis, kas veidojušies ģeolooģiski senos laikos vēl pirms dinozauru dzīves uz Zemes. 

Vides eksperte Ilze Kukāre iepazīstina Gaujas Nacionālā parka Jaunos Reindžerus ar smilšakmeņu veidošanos, bagātīgo sūnu un ķērpju valstību uz devona smilšakmens atsegumiem un smilšakmens alu nozīmi sikspārņu pārziemošanā. Smilšakmens atsegumus par savu mājvietu izvēlējušies arī dažādi putni. Piemēram, krastu čurkstes un zivju dzenīši alās, bet ūpji – nišās vai uz dzegām.

Aicinām noskatīties video:

Erozijas procesu rezultātā daudzviet zemes virspusē atsedzas devona perioda ieži. Un redzam, ik katrs smilšakmens atsegums ir veidojies savā unikālā formā, ar savu krāsu rakstu. Ilze Kukāre pārgājienā stāsta: "Reizēm ir tādi lauzumi un izliekumi. Materiāls nogulsējās senatnē, tad viņš tika vairrākkārtīgi pārstumdīs, gan bīdīts, gan salauzsts un dažādi veidots."

Pārgājiena dalībnieki gan ielūkojās alās, gan redzēja, ka veidojas jaunas alas. Ilze Kukāre stāsta: "Latvijā lielākā daļa alas ir veidojušās, izskalojoties senākiem vai jaunākiem ūdeņiem, avotiem no smilšakmens iežu pakājes."  Gaujas NP uzskaitītas 130 alas, kas ir apmēram divas trešdaļas no Latvijā zināmajām alām, norādīts grāmatā "Bioloģiskā daudzveidība Gaujas nacionālajā parkā".

Ik gadu smilšakmens klintis un alas apmeklē un aplūko liels skaits vietējo iedzīvotāju un tūristu. Aicinām doties dabā un izzināt dabas vērtības, tās saudzējot! Gaujas Nacionālā parka administrācijas grāmatā fiksēts, ka "jau 20. gs. 20-jos gados novērot  galvenokārt ar cilvēku atpūtu saistītām, aktivitātēm, kas postoši ietekmē smilšakmens atsegumus un alas. Tās pašas ietekmes novērotas arī mūsdienās. Vieni no Latvijas jutīgākajiem un reizē arī apdraudētākajiem biotopiem, kas šobrīd pakļauti nekontrolētai apmeklētāju plūsmai, ir alas".

Video tapšanā variet ielūkoties ŠEIT.

Video tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrības projektā "Tūrisms dabā izzinot, saudzējot un saglabājot" Nr1-08/93/2022