Ar vērienīgu ārvalstu un vietējo mūziķu uzstāšanos 6. jūlijā Valmiermuižā skanēs mūsdienu etnomūzikas festivāls

Uz divām skatuvēm Valmiermuižas parkā visas dienas garumā gaidāms aizraujošs daudzkrāsains muzikāls ceļojums. Šogad festivālā gaidāmi īpaši un neparasti viesi: pirmo reizi Latvijā viesosies sekstets “Khusugtun” no Mongolijas, lai priecētu festivāla viesus ar khööömii un rīkles dziedāšanu. “Khusugtun” dziedātājs Batzorigs gan Latvijā jau ir pazīstams pēc sadarbības ar bungu un dūdu mūzikas grupu “Auļi” un projektu “Senču balsis”. Grupas “Khusugtun” nosaukumā ietvertais vārda “nomadi” sinonīms simbolizē viņu ieguldījumu nomadu mūzikā, sekojot senču tradīcijām, kuri, gluži tāpat kā šie seši mūziķi, ceļoja pāri visai pasaulei. Grupas stilu raksturo skanīgas melodijas, kuru mērķis ir attīrīt cilvēkus no 21. gadsimta radītā stresa un ikdienas rūpēm, stiprinot saikni ar dabu.

Daudzveidīgo festivāla programmu kuplinās arī citi ārzemju viesi. Vidusjūras reģiona mūzikas skanējumu ļaus izbaudīt Latvijas klausītājiem jau pazīstamā krāšņā portugāļu grupa “Albaluna”, kas ar dūdu un elektronisko instrumentu skaņām ved ceļojumā starp seno un mūsdienu mūzikas pasauli. Viņu mūzikā jūtama tradicionālās turku, viduslaiku Ibērijas, ebreju, arābu un Balkānu mūzikas ietekme, kas smalki saplūst ar progresīvo rokmūziku. Savukārt starptautiskā grupa “The Baltic Sisters”, kas 2022. gada nogalē uzplaiksnīja tālu no Baltijas krastiem – pasaules mūzikas izstādē WOMEX Lisabonā, satiekoties trim dziedātājām no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, – atskaņos sutartīnes jeb arhaiskas daudzbalsīgas lietuviešu dziesmas un Igaunijas un Latvijas tradicionālos dziedājumus, kā arī vadīs īpašu tradicionālās dziedāšanas meistarklasi.

Uz skatuves kāps arī leģendārie latviešu postfolkloras kustības aizsācēji “Iļģi”, kuru mūzikā valdošais noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei. Tāpat festivāla apmeklētājus gaida tikšanās ar starptautiski atzīto folkroka grupu “Laimas Muzykanti” un romu un Balkānu tautu iedvesmoto gypsy-folk-rock žanra grupu “Alum Alu”. Te varēs sastapt arī enerģisko etnoprieka grupu “Ogas”, kas ielīksmo ar latviešu tautasdziesmām, ziņģēm, ukraiņu, īru melodijām un pašu radītu oriģinālmūziku ar dainu tekstiem, un akustiskā reiva pārstāvjus “Nielslens Lielsliens”, kuru izdziedātie varoņstāsti izskan afrikāniskā un dejojamā skanējumā. Savukārt tādus eksotiskus mūzikas instrumentus kā kosmiskos dziļumos vilinošo zvangu, Vidējo Austrumu valstīm raksturīgo daudzstīgu santuru un citus instrumentus skandinās meditatīvo priekšnesumu meistars Harijs Vagrants.

Līdzās muzikālajām performancēm festivālā uzstāsies ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka kopā ar latviešu koklētāju Latvīti Cirsi, veidojot literāri skanisku priekšnesumu, kurā saplūst ukraiņu valoda un latviešu etnogrāfiskās, elektriskās un koncertkokles skaņas.

“Šī gada etnomūzikas festivāla tēma ir svārstības, ikvienam atgādinot, ka mēs dzīvojam pasaulē starp nepārtrauktām svārstībām, ko rada gaisma, skaņa, elektriskie un radiācijas viļņi. Savukārt katrs svārstību impulss rada pārmaiņas. Jebkuras svārstības var būt par pamatu pārmaiņām, un jebkuras pārmaiņas var izraisīt svārstības. Manuprāt, šī gada programma to izcili apliecina – gan ar dažādām mūzikas instrumentu un cilvēka balss skanējuma vibrācijām, gan noskaņām, kas noskumušos var ieraut prieka virpulī, bet satrauktos – nomierināt un atslābināt. Ar lielu nepacietību gaidu to brīnišķīgo etnomūzikas pasauli, kas pavērsies Valmiermuižā 6. jūlijā, ļaujot vienkopus izbaudīt tik daudzu izcilu mūziķu uzstāšanos,” saka Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.

Etnomūzikas festivāla programmu papildinās dažādas aktivitātes un radošas amatu darbnīcas visai ģimenei, tai skaitā Rīgas cirka mākslinieku meistarklases, palīdzot izzināt žonglēšanas un līdzsvara noslēpumus, kā arī izjādes ar zirgiem un poniju pašiem mazākajiem.

Par ikgadēju festivāla tradīciju kļuvušas spāņu mākslinieka Jordi NN īpaši veidotās uguns skulptūras, un arī šogad festivāla kulminācijā notiks mākslinieka radītās skulptūras “Viļņošanās rezonanse” iedegšana, kuru pavadīs japāņu tradīcijā balstītās buto dejas performance Simonas Orinskas un citu dejotāju izpildījumā. Tāpat kā akmens iemešana rāmā dīķī izraisa ritmisku apļveida viļņu kaskādi ap sevi, tā notiek arī “Viļņošanās rezonanse”, kas iemieso atkārtotas variācijas un ritmisku deju ap centrālo vienumu, kurš izplešas, lai nemanāmi saplūstu ar apkārtni. Pasaule nav pastāvīga vai nemainīga, tā atrodas pastāvīgi mainīgā stāvoklī, viss nepārtraukti pārvēršas. Jordi NN radītās uguns skulptūras katru gadu ir viens no galvenajiem notikumiem festivālā, pārsteidzot ar krāšņumu, grandiozo mērogu un izcilām mūzikas un kustību performancēm.

Plašāka informācija par gaidāmo pasākumu un programma pieejama festivāla Facebook lapā un vietnē etnovalmiermuiza.lv. Iegādājies biļetes iepriekšpārdošanā šeit. Bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam ieeja bez maksas.

Valmiermuižas etnomūzikas festivālu organizē Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmiermuižas alus darītava, Valmieras novada pašvaldība, Rīgas cirks, TOI TOI Latvija un citi.

Tiekamies Valmiermuižas etnomūzikas festivālā 6. jūlijā!

Vairāk informācijas:

Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna

kultura@valmiermuiza.lv, 27337798