Par Baltiju

Baltijas valstis bagātīgi klāj lapu un skujkoku meži. Lietuvā ir vairāk nekā 3000 ezeri, Igaunijā ir vairāk nekā 1500 salu, savukārt Latvijas pludmale ir vairāk nekā 500 kilometrus gara.

Apmeklējot Baltijas valstis, šķitīs, ka esi izbaudījis piedzīvojumus varenā un plašā dabas parkā, kas bagāts ar izziņas pilniem stāstiem un pārsteidzošiem noslēpumiem, ko te gatavs atklāt ikviens pirmatnīgas dabas nostūris.

Ikviens ceļotājs te atradīs savu iedvesmojošāko un neaizmirstamāko dabas tēlu, ko turpmāk atmiņās saistīt ar šo pasakaino reģionu. Varbūt tev tas būs kāds sulīgs, tumšzaļš dižozols, kāda skujām un sūnām noausta meža taka, dzīvībā burbuļojošs strauts vai pat kāds reti sastopams putns, piemēram, melnais stārķis?

Baltijas valstu atrašanās vieta un vēsture

Baltijas valstis, Latvija, Lietuva, Igaunija, atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Baltijas valstis izveidojās 1918. gadā, kad tās kļuva par neatkarīgām republikām. Latviju, Lietuvu un Igauniju 1940. gadā okupēja Padomju Savienība. Baltijas valstis atguva neatkarību 1991. gadā, kad, izjūkot Padomju Savienībai, tās de iure atzina citas valstis. Pašlaik tās ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis.

Latvija

Latvija atrodas Baltijas valstu vidū, robežojoties ar Lietuvu dienvidos un Igauniju ziemeļos. Tās teritorija ir 64589 km². Latvijā dzīvo gandrīz 2 miljoni iedzīvotāju.

Latvijas daba ir ļoti daudzveidīga un atklāj ceļotājiem autentiskām sajūtām piepildītu pasauli – mežus, pļavas, purvus, ezerus, upes un plašu, vairāk nekā 500 kilometrus garu piejūras pludmali, kam pa vidu noslēpušās kultūras un vēstures pērles.

Latvijā dabas, kultūras un vēstures objekti ir tuvu cits citam. No rīta vari doties pastaigā pa zeltaino smilšu pludmali gar Baltijas jūru. Pa dienu vari aplūkot šarmanto Rīgas vecpilsētu un iespaidīgās jūgendstila ēkas. Savukārt, vakarā baudīt lauku burvību kādā ziedošā pļavā Gaujas nacionālā parka teritorijā.

Tā katru ceļojuma dienu Latvijā vari veidot kā unikālu kolāžu no daudzveidīgām apskates un izziņas vietām.

Ko vēl ir vērts zināt par Latviju?

• Piedzīvojumu tūrisma attīstības rādītājā (Adventure Tourism Development Index) – Latvija vairākkārt ir bijusi ierindota pirmajā desmitniekā starp citām tūristiem draudzīgām attīstības valstīm.
• Vides piemērotības rādītājā (Environmental Performance Index (EPI)) – Latvija ir tikusi atzīta par otro zaļāko valsti aiz Šveices, apsteidzot pat Norvēģiju, Franciju, Lielbritāniju un Zviedriju.
• Latvija ierindojas arī starp top 10 valstīm ar ātrāko internetu pasaulē. Sava ceļojuma laikā varēsi telefonā vai datorā ērti aplūkot arī www.entergauja.com un uzzināt vairāk par kultūras un dabas objektiem, restorāniem, kafejnīcām un naktsmītnēm.
• Latvieši rūpīgi ir sargājuši savus nacionālos kultūras dārgumus. Bagātīga un plaša ir tautasdziesmu kolekcija, kas labi saglabājusies cauri gadsimtiem.
• Dziesmu un deju svētkos, kas noris jau vairāk nekā simts gadus, iespaidīgus koncertus sniedz desmitiem tūkstošu dziedātāju un dejotāju.
• Tradicionālajiem svētkiem ir aizraujoši rituāli – piemēram, lēkšana pār ugunskuru, apdziedāšanās un siera siešana vasaras saulgriežos – Jāņos.
• Kulinārijas tradīcijas ir neatņemama kultūras mantojuma daļa. Latvieši mīl sātīgi paēst – piemēram, mūsdienās galdā vēl arvien tiek likta kreptīgā rupjmaize, kas ir retums citu valstu ēdienkartē.
• Viens no Latvijas valsts simboliem – sarkan-balti-sarkanais karogs ir radies jau 13. gadsimtā. Tam pat ir savs īpašais tonis – "latviešu sarkanais"!

Igaunija

Igaunija ir vismazākā no Baltijas valstīm, tajā dzīvo tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju. Gandrīz pusi no valsts teritorijas klāj mežs. Igaunijā ātri nokļūsi aizraujošajā brīvdabā.

Igaunijā vari izbaudīt unikālu piekrasti, kuras lielākā bagātība ir vairāk nekā 1500 dažāda lieluma salas. Sāremā, Hījumā, Muhu un Kihnu salās vari atpūsties mierīgās pludmalēs, izbaudīt lielisku jūras velšu virtuvi un ar riteni izbraukāt tradicionālos piekrastes zvejnieku ciematiņus. Autentiskas sajūtas radīs senlaicīgie akmens žogi, salmu jumti, vējdzirnavas un no aromātiskā paegļa darinātie suvenīri.

Igaunija ir arī putnu vērošanas valsts – tajā atradīsi daudzus skatu torņus, Igaunijā sastopamas vairāk nekā 380 putnu sugas, turklāt vairāk nekā 200 sugu valstī arī ligzdo.

Lietuva

Lietuva ir lielākā no Baltijas valstīm gan teritorijas (65,300 km²), gan iedzīvotāju skaita ziņā (2,9 miljoni).

Laivotāji Lietuvā var izvēlēties maršrutus aizraujošiem ūdens sajūtām piepildītiem ceļojumiem, jo tā ir ezeru un upju valstība. Lietuvā ir vairāk nekā 3000 ezeri un 18 upes, kas garākas par 100 kilometriem.

Baltijas jūras krastā atrodas unikāls dabas piemineklis – Kuršu kāpas. Tās stiepjas 98 kilometru garumā un ir augstākās Eiropā – dažviet pārsniedzot pat 60 metrus.

Brīvdabā bieži varēsi sastapt bebrus un baltos stārķus. Lietuvā ir blīvākā balto stārķu populācija visā Eiropā. Lietuvā vēl joprojām sastopami Eiropas bizoni, tie ir izmērā vislielākie savvaļas zvēri Eiropā, kas pašlaik iekļauti Sarkanajā grāmatā.

Kurā gadalaikā apmeklēt Baltiju ?

Katrs no četriem gadalaikiem Baltijas valstīs paver pavisam citu skatu uz šo brīnumaino, pirmatnīgas dabas bagātībām lutināto reģionu.

Vasara

Visvairāk ceļotāji Baltiju apmeklē pavasara beigās un vasarā, kad dienas ir garas un var izbaudīt daudz burvīgu brīžu – dodoties dabas izziņas pilnos piedzīvojumos pa mežu takām, ziedošām pļavām, upju līgano plūdumu un jūras ritmiskajiem viļņiem. Vasarās Baltijā norisinās arī daudzi brīvdabas mākslas un kultūras pasākumi, kuros tvert radošās pasaules emocijas.

Rudens

Rudenī daba iemirdzas sarkanās un dzeltenās toņkārtās. Tā gatavojas mierīgajam ziemas periodam – koki atvadās no savām lapām, un gājputni aizlido. Nostalģiskas sajūtas raisās, vērojot pārmaiņas rudenīgajā dabā, kas gaida, kad to silti apsegs balti pūkainais sniega audekls. Savukārt gardēži šajā laikā no sirds varēs izbaudīt dabas velšu bagātību – sēnes un rudens ogas.

Ziema

Ziemā Baltijas valstis ir lielisks galamērķis, lai izbaudītu sniegotās aktivitātes pirmatnīgā dabā – braukšanu ar sniega dēli, slēpošanu, pārgājienus ar kājām vai distanču slēpēm, slidošanu, braukšanu ar ragaviņām vai zirga vilktā pajūgā. Dabas pētniecībai tā arī ir brīnišķīga sezona, jo uz baltās sniega segas zvēri un putni, kā arī to atstātās pēdas ir īpaši labi saskatāmas.

Pavasaris

Pavasaris Baltijā ir dabas norišu enerģijas izvirdums, kas ar lielu jaudu atraisa arī cilvēka emociju un jūtu pasauli. Mostas koki, krūmi, zaļo zāle, zied augi, un mājās lido putni. Upēs aizplūst ledus varenie gabali, un tiek tecinātas veselīgās bērzu un kļavu sulas. Pavasarī vari nobaudīt arī nātru un skābeņu zupas un rabarberu dzērienus.

Piekraste

Latvija, Lietuva un Igaunija izceļas ar skaistu un garu Baltijas jūras piekrasti. Vieta, kur jūras sāļie viļņi noglāsta smilšaino pludmali, ir maģiska!

Piekraste Baltijā ir ļoti daudzveidīga un pirmatnīgu ainavu piepildīta. Uzkāpjot kādā no piekrastes bākām, pavērsies unikāls, plašs skats uz apkārtnes dabu un jūras horizontu.

Lietuvā

Dabas brīnums – Kuršu kāpa, kas ir šaura smilšu pussala 98 kilometru garumā, pārsteidz ar izteikti stāvajiem krastiem, skaisto pludmali un kuplajiem priežu mežiem. Neringas pilsētā, kas apvieno Kuršu kāpas daudzos Igaunijas ciematiņus, vari doties izbraucienā ar jahtu vai laivu, kaitot, kā arī braukt ar velosipēdu. Neringai cauri vijas veloceliņš, kas ved uz vairākiem muzejiem un piemīlīgajiem piejūras ciematiņiem, kuru mājas rotā sarkanie dakstiņu un niedru jumti.

Igaunijā

Igaunijas bagātīgajā arhipelāgā izceļas vairākas salas. Sāremā ir lielākā sala, kuru daudzi apmeklē agrā pavasarī, lai vērotu putnus. Otra lielākā sala – Hījumā – ir izveidojusies, eksplodējot meteorītiem. Īpaša ir arī mazā, klusā un nomaļā Muhu sala, uz kuras joprojām darbojas vējdzirnavas. Aizraujoši savdabīga ir Kihnu sala, kurā valda matriarhāts un kuras laulību ceremonija iekļauta UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā.

Latvijā

Daudzām Latvijas piejūras pludmalēm ir piešķirts pasaulē atpazīstamākais ekosertifikāts – Zilais karogs.

Latvijā piekraste ir daudzveidīga – vietām to klāj apjomīgi akmeņi, citur jūra ir pienākusi pavisam tuvu kuplajiem priežu mežiem, savukārt citviet ļoti plašs ir zeltaino smilšu klājums.

Kolkas ragā mutuļojot saplūst kopā Baltijas atklātās jūras un Rīgas jūras līča ūdeņi. Savukārt Ainažos vari aplūkot unikālās randu jeb piejūras pļavas, kā arī apmeklēt jūrskolas muzeju un uzzināt par Latvijas zvejniekiem un kuģniecības tradīcijām.

Dzintara ceļš

Tieši Baltijas valstu piekrastē aizsākas slavenais Dzintara ceļš, pa kuru senatnē Romas impērijai tika piegādāts dzintars kopā ar nostāstiem un jaunām idejām, ko tirgotāji bija smēlušies, to mērojot.

Dzintaru tāpat kā gliemežvākus un akmentiņus izskalo Baltijas jūra. Iespējams arī tu, pastaigājoties pa pasakaino piekrasti, atradīsi šo maģisko viļņu dāvanu!

Dzintars, kas tiek dēvēts par saules akmeni, veidojies pirms piecdesmit miljoniem gadu subtropu klimatā priedēm intensīvi, sveķaini svīstot. Laika gaitā šie sveķi ir pārakmeņojušies, un daudzi no tiem glabā pirmatnīgās pasaules liecības.

Melnīgsnējie dzintari veidojoties sakārušies ar melnzemi, zaļganie – ar augiem, baltie glabā aizlaiku gaisa burbulīšus, bet visvērtīgākajos dzintaros redzami senie kukainīši. Savukārt pilnīgi tīrs dzintars ir caurspīdīgi, silti oranžs.

Dzintars jau tūkstošiem gadu tiek izmantots dažādu juvelierizstrādājumu un dekoru veidošanā, medicīnā un kosmētikā, un pat kā garšviela degvīnā.

Nacionālie dabas parki

Baltijas valstīs ir 14 nacionālie parki un daudzas teritorijas, kas iekļautas Eiropas Savienības valstu aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000".

Lietuvā vari izpētīt Aukšaitijas un Žemaitijas parku pirmatnīgo dabu.  Varēsi apbrīnot plašos, dzidros ezerus, etnogrāfiskos ciematus un kuplos mežus.

Latvijā Gaujas nacionālajā parkā tevi pārsteigs daudzveidīgie iežu atsegumi Gaujas un tās pieteku krastos. Parkā redzēsi arī vislielāko alu Baltijā – Gūtmaņa alu. Vari iejusties seno cilvēku dzīvesveidā, apmeklējot viduslaiku pilis un pie meistariem apgūstot senos arodus.

Igaunijas ziemeļos savukārt atrodas Lahemā parks ar smilšaino, akmeņaino un roboto piekrasti, krāšņiem priežu mežiem, klintīm, ezeriem, ūdenskritumiem un upēm. Parkā atrodas daudzi interesanti laukakmeņi, kas no Somijas atplūduši kopā ar ledājiem – tos apvij aizraujošas leģendas un stāsti.

Piedzīvojumu tūrisms

Baltijas valstis ir ļoti piemērotas piedzīvojumu tūrismam, jo tajās neskartas ir saglabājušās daudzas pirmatnīgas dabas vietas. Ceļotājam autentiskās ainavas rada sajūtu – tu šeit esi ieradies pirmais!

Baltijas valstis vari izpētīt, dodoties pārgājienos, zirgu jāšanas tūrēs, velo un laivu braucienos. Vari doties arī pētīt plašajos mežos un laukos dzīvojošos zvērus un putnus.

Pavasaros azartu var sajust, palu laikā traucoties pa otrās kategorijas krāčotām upēm un izbaudot enerģiskās straumes. Visaizraujošāk braukt ar kajaku pa jūru ir Igaunijas piekrastē, kur var izpētīt ap 1500 salu.

Padomju armijas atstātais iespaidīgais mantojums arī padara Baltijas valstis par interesantu galamērķi. Bijušās slēgtās teritorijas (piemēram, Karosta, Liepājā, Latvijā), Ziemeļeiropas lielākais radiolokators (Irbenē, Latvijā), slepenais padomju valdības bunkurs (Līgatnē, Latvijā) un padomju armijas raķešu bāzes (piemēram, Plokstinē, Lietuvā) ir kļuvušas par interesantām apskates vietām.

Baltijas valstu galvaspilsētas

Tallina, Igaunijā, tiek dēvēta par Eiropas viduslaiku pērli. UNESCO Pasaules mantojumā iekļautās vecpilsētas bruģēto un līkumoto ieliņu tīmeklis, kas saglabājies gandrīz neskarts kopš 11. - 15. gadsimta, kūsā dzīvībā. Daudzos senajos namos tagad atradīsi restorānus, kafejnīcas, galerijas un veikalus. Pavisam tuvu Tallinas centram ir izcila vieta pastaigām un atpūtai – labiekārtota pludmales promenāde.

Latvijas galvaspilsēta Rīga, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atrodas varenās Daugavas grīvā. Tās šarmantā vecpilsēta, veidojusies 13. gadsimtā, kad Rīga bija Hanzas pilsēta. Rīgā tevi pārsteigs arī viena no iespaidīgākajām jūgendstila ēku kolekcijām visā pasaulē, kā arī daudzas filigrānas koka arhitektūras mājas. Uzbraucot Pēterbaznīcas tornī, paveras lieliska panorāma uz šo Ziemeļeiropas mazo Parīzi.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ir veidojusies 14. gadsimtā. Tā ir kā ceļvedis dažādos arhitektūras stilos – Viļņā vari aplūkot gotikas, renesanses un klasicisma stila ēkas. Tā lepojas ar Centrālajā un Ziemeļu Eiropā lielāko baroka stila vecpilsētu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Viļņas panorāmu izteiksmīgi grezno daudzu baznīcu torņi un dzīvīgi atsvaidzina parki, skvēri un zālāji.