Siguldas muižas vēsturiskajā centrā no plēstiem laukakmeņiem būvētais žogs ieskauj 18. un 19. gadsimtā celtās ēkas: Vasaras pili, Jauno pili, Balto pili, vagara māju, muižas kalpotāju mājas, klēti, veļas mazgātavu, sakņu un augļu pagrabus.
Jauno Siguldas pili 19. gadsimtā blakus vecajai koka kungu mājai no Vidzemei raksturīgā laukakmens mūra cēla muižas īpašnieki kņazi Olga un Dmitrijs Kropotkini. Nostāsti vēsta, ka Siguldas pili ceļot, kaļķis jaukts ar apkārtējo saimniecību pienu, tāpēc tā tik stipra esot.
Krāšņu nacionāla stila interjeru Siguldas Jaunajai pilij izveidoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad tā piederēja Latvijas preses biedrībai. Šajā laikā greznās pils attēli tika publicēti pat izsmalcinātajos franču mākslas žurnālos.
Šobrīd muižas ēkās izveidotas amatnieku, mākslinieku un dizaineru radošās darbnīcas. Tajās iespējams apskatīt izstādes un ekspozīcijas, kā arī līdzdarboties, piemēram, papīra darbnīcā "Viktora vēstules", Baltu rotu darbnīcā, spieķu darbnīcā, keramikas un stikla darbnīcā.