Zaļā Valmiera

Ieteicamais laiks

Aprīlis – oktobris. Arī laikā, kad krāsojas rudens lapas, vai skaistās ziemas dienās.

Maršruta gaita

1. posms: Sv. Sīmaņa baznīca – Livonijas ordeņa pilsdrupas – Atpūtas parks – Gaujas Stāvie krasti – Dīvaliņa iela – Lucas parks – Lucas iela – Tērbatas iela – Dzirnavu ezers – Karātavu kalniņš – Ziloņu iela – Vecpuišu parks – Kārļa Baumaņa iela – Gaujas iela – Rīgas iela – Sv. Sīmaņa baznīca.

2. posms: maršrutu no Dzirnavu ezeriņa pa Rātsupīti, Valkas ielu, Viestura aleju un Nameja aleju var turpināt līdz Valmiermuižas parkam un Valmiermuižas alus darītavai (+ 4 km turp un atpakaļ).

Garums

1. posms ap 7 km; 2. posms 4 km

Ilgums

Ar objektu apskati 3–5 stundas.

Grūtības pakāpe

Viegls.

Ceļa segums

Asfalts, ietves, ceļi ar grants segumu, meža takas.

Sākums/beigu punkts

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca (25.42645, 57.53848) vai Valmiermuižas alus darītava (25.43228, 57.55605), ja maršrutu papildina.

Marķējums

Nav marķēts.

Attālums no Rīgas

110 km.

Loģistika un sabiedriskais transports

Valmiera ir viegli sasniedzama ar starppilsētu autobusu no Rīgas, Valkas un Cēsīm. Vilciens maršrutā Rīga–Valmiera kursē 2–4 reizes dienā.

Der zināt! 

Pārvietojoties pa autoceļiem un pilsētu, jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

1. Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca

No baznīcas skatu laukuma var vērot Valmieras panorāmu un Gaujas senlejas sākumdaļu. Piemērotos laika apstākļos starp mežu puduriem var atpazīt  Zilokalnu.

Pievērs uzmanību!

Ķērpjiem, kas bagātīgi aug uz kokiem baznīcas tuvumā.

2. Livonijas ordeņa pilsdrupas

Valmieras pils celtniecību uzsāka 1283. g. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai Livonijas ordeņa pils drupas un pilsētas viduslaiku nocietinājumu paliekas.

Pievērs uzmanību!

Laukakmeņi, kas izmantoti pils būvniecībā, ir no Skandināvijas, tos šeit “nogādājis” ledājs pirms vairāk nekā 15 000 gadiem.

3. Valmieras muzejs

4. Rātsupīte

Rātsupītes tecējumā ir divi dzirnavu ezeri: pirms Valmieras robežas Āžkalna ezers un pilsētā Dzirnavu ezeriņš. Starp Dzirnavu ezeriņu un Gauju upīte tek pa dziļu gravu, kuras labajā krastā paceļas pilskalns ar pilsdrupām.

Pievērs uzmanību!

Rātsupītes gravā un Gaujas krastos pavasarī zied ievas un dzirdamas lakstīgalas, bet ziemā varbūt ieraudzīsiet stirnu ģimeni.

5. Valterkalniņš

Atrodas pie Valmieras viduslaiku pils nocietinājumu izvirzījuma. Zviedru laikos (17. gs.) pils aizsardzības nolūkos te izveidoja ravelīnu. Tagad kalna virsotnē uzcelts koka paviljons. No Valterkalniņa paveras skats uz Gaujas senleju, Gaujas tiltu, Vidzemes augstskolu, pilsdrupām, Lucas parku un Elkas saliņu.

Pievērs uzmanību!

Papēti apkaimes reljefu. Pie Valterkalniņa Gauja pietuvojas senlejas pamatkrastam. Gaujas senlejas sākums gan meklējams pa Gauju dažus kilometrus augstāk – pie Abula ietekas Gaujā.

6. Kazu krāces

Lai pasargātu pilsētu no plūdiem, 20. gs. 20. gados tika veikti inženiertehniski darbi, kā rezultātā nostiprināja Gaujas krastus un novirzīja upes straumi, lai tā nenoskalotu labo krastu.

Pievērs uzmanību!

 Gaujas krastos redzami baltie vītoli. Tie izplatās, koku zariem iekrītot upē. Ja ūdeņi to izskalo piemērotā vietā, izaug jauns baltais vītols. Rudenī šeit sārtojas segliņi.

7. Atpūtas parks

Parka dienvidos esošais gājēju tilts savieno Dīvaliņa mežu ar Gaujas pretējā krastā esošajām Pauku priedēm, Pārgauju un Kārlienu.

Pievērs uzmanību!

Parkā izvietotajiem neparastas formas būrīšiem (piemēroti ligzdojošām pūcēm, gaigalām un gaurām), sīkziedu sprigaņu un ziemzaļo kosu audzēm. Rudeņos redzamas krūkļa ogas (vienlaikus sarkanas un tumši violetas).

8. Gaujas Stāvie krasti 57.5401, 25.44385

Gaujas līkums iepretim Jāņa Daliņa stadionam, kur 80 m garumā upes labajā krastā paceļas līdz 10 m augsti smilšu atsegumi, kas radušies straumes radītas erozijas rezultātā.

Pievērs uzmanību!

Agros rītos, ejot klusumā, šeit var gadīties redzēt stirnas, lapsu vai zaķi, kā arī dzirdēt meža ciršļa balsi. Gaujas krastos dzīvo zivju dzenītis, lielās gauras, krastu čurkstes. Piemērotā laikā būs novērojamas upju zilspāres.

9. Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks

Aptver plašu teritoriju, iekļaujot Gaujas Stāvos krastus. Parkā var izzināt apkārtējo vidi, izmantojot visas cilvēka maņas – ožu, dzirdi, redzi, tausti un garšu. 2,7 km garajā Baskāju takā pēdas sajūt čiekurus, Valmieras stikla šķiedras bumbiņas, oļus u.c. materiālu faktūru.

10. Lucas parks

Labiekārtots un ainavisks parks, dienvidaustrumos no tā – Elku saliņa, bet rietumos – Lucas kalns.

11. Elku saliņa

Neliels reljefa paaugstinājums starp Gauju un tās vecupi iepretim Lucas parkam. Sena kulta vieta, kurā pēc nostāstiem bijusi svētozolu svētbirzs vai ozols ar elktēliem.

Pievērs uzmanību!

Elku saliņu ieskauj bijusī Gaujas vecupe. Tas nozīmē, ka reiz ap to tecējuši upes ūdeņi. Vecupes ir interesantas ekosistēmas ar tām īpašu augu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku kopumu.

12. Lucas kalns 25.43082 57.53995

Izteikts Rātes upītes krasta veidojums vietā, kur tā savienojas ar Gaujas senleju. Tā rietumu nogāzē aug divas dižliepas – aizsargājami dižkoki.

Pievērs uzmanību!

Lucas kalns pēc izcelsmes ir Gaujas senlejas krasta paliksnis.

13. Dzirnavu ezeriņš 25.42457 57.54001

Izveidots uz Rātsupītes. Mūsdienās redzamā ūdenskrātuve sākotnēji ir bijusi daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas.

14. Zilais bastions

15. Vecpuišu parks

16. Valmieras tilts

17. Valmiermuižas alus darītava 25.43228, 57.55605

Ciemojoties alus darītavā, uzzināsiet, kā muižas bagātā vēsture ietekmējusi alus tapšanu, kā no dabīgām izejvielām nesteidzīgi top dzīvais alus un kā pa muižkungu modei to nobaudīt. Šeit iespējams nobaudīt gardu maltīti.