Pa bānīša ceļu: Valmiera – Zilaiskalns

Ieteicamais laiks

Maijs – septembris. Īpaši skaisti būs pieneņu ziedēšanas laikā.

Maršruta gaita

Valmieras dzelzceļa stacija – Dzelzs tilts – Jāņparks – Beites – tilts pār Anuļas upi – Kocēni – Tilgaļi – Mujāni – Zilākalna stacija – Zilaiskalns – Valmiermuiža – Valmieras dzelzceļa stacija.

Garums

~ 40 km

Ilgums

~ Vienas dienas ceļojums.

Grūtības pakāpe

Vidēja – grūta.

Ceļa segums

Asfalta segums, ceļi ar grants segumu, meža un lauku ceļi, takas.

Sākums/beigu punkts

Valmieras dzelzceļa stacija (26.44084, 57.52218) vai Valmieras centrs.

Marķējums

Nav marķēts.

Attālums no Rīgas

110 km

Loģistika un sabiedriskais transports

Apļveida maršruts, kur var ērti izmantot vilcienu vai velosipēdu nomu Valmierā.

Der zināt! 

Atsevišķi ceļa posmi var būt smilšaini, mitrā laikā – dubļaini. Vēlama apvidus karte. Pirms gājiena vērts iegriezties Valmieras Tūrisma informācijas centrā. Katrs pats ir atbildīgs par drošību maršruta veikšanas laikā. Glābšanas dienesti: 112.

Iesakām!

Sportiskāki braucēji var turpināt ekspedīciju līdz Dikļiem, pa ceļam apskatot kādreizējās Dikļu un Dauguļu stacijas ēkas.

1. Bijušais Ainažu–Valmieras–Smiltenes šaursliežu dzelzceļš

114 km garo dzelzceļa līniju atklāja 1912. g. 12. augustā. 103,7 kilometru garajā posmā bija 17 stacijas un pieturvietas.  1913. gadā nodeva ekspluatācijā divus papildu atzarojumus: uz Kokmuižas alus brūzi un Staiceles papīrfabriku. Dzelzceļam kā stratēģiskam objektam bija liela loma arī Atbrīvošanas cīņu laikā, kad pa to kursēja Igaunijas armijas bruņuvilcieni. Valmieras–Smiltenes posmu slēdza 1970., Ainažu–Pāles – 1977., bet atlikušo – 1979. g. Mūsdienās vietām saglabājies dzelzceļa uzbērums, staciju ēkas (Jāņaparks, Kocēni u.c.), citur tā vietā plešas lauksaimniecības zemes, mežs, krūmājs, takas vai arī uzbūvēts ceļš. Šī iemesla dēļ ceļojumi pa bijušajām dzelzceļa līnijām jāuztver vairāk kā ekspedīcija, nevis “tradicionāls” velobrauciens.

2. Dzelzs tilts

1911. gadā uzbūvēto bijušā šaursliežu dzelzceļa tiltu izmanto gājēji un velobraucēji.

3. Jāņparks

Neliela zaļa teritorija (280 x 150 m) Valmieras dienviddaļā, kas nosaukumu ieguvusi pēc kādreizējās muižiņas. Šeit atrodas Jāņparka šaursliežu dzelzceļa (atklāts 1912. g.) stacija (sarkana ķieģeļu ēka). Jāņparka centrālā daļa ir klaja, bet tā perifēriju veido skraja priežu audze.

4. Kokmuižas pils

Atrodas Kocēnu centrā. Muižas pils celta 19. gs. neobaroka stilā bijušās kungu mājas vietā. 20. gs. 30. gados veica pils pārbūvi un 1937. g. tajā iekārtoja Kocēnu pamatskolu. Mūsdienās muižas klētī atrodas sporta un kultūras nams. Iepretim pilij 2012. g. novietoja Latvijā šobrīd vienīgo sfērisko saules pulksteni.

5. Vītolēnu velna pulkstenis 25.29833, 57.51972

Mežmalā ~ 0,5 km dienvidrietumos no Vītolēnu mājām uzmeklējams Latvijas mērogā unikāls kultakmens. Tā izmēri ir 2,35 x 2,0 x 1,3 m. Līdz Latvijai tas “atceļojis” ar ledāju pirms ~ 12 000–25 000 gadiem no tagadējo Ālandu salu apkaimes. Viena no versijām – tas kalpojis ar auglību saistītiem rituāliem.

6. Mujānu viduslaiku pils Baltais tornis

Ziemeļu kara laikā sagrauto pili 15. gs. cēla Rīgas arhibīskapu vasaļu – Rozenu dzimtas pārstāvji. No kādreiz diviem masīvajiem torņiem līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens. Apskatāms blakus esošais Tautas nams, muižas parks un klēts.

7. Zilākalna stacija

8. Zilaiskalns 25.21607, 57.55335

Ledāja veidota reljefa forma – ap 1,7 km garš un ~ 1 km plats lielpaugurs, kas sastāv g.k. no smilts (piekājē mālsmilts, grantssmilts) ar nelielu oļu piejaukumu. Tā absolūtais augstums ir 126,7 m vjl., taču virs tuvākās apkārtnes Zilaiskalns paceļas par 66,6 m. Lielpauguram ir vēl citas – mazākas “virsotnes”, t.s. Dieva kalni (Avotiņkalns, Jāņa kalns, Oļu kalns, Upurkalniņš). No Zilākalna skatu stigas daļēji paveras plaša ainava uz tuvāko un tālāko apkārtni ziemeļu virzienā. Lielpaugura virsotnē agrākos laikos uzcelts bijušais ugunsnovērošanas tornis, kas apmeklētājiem ir nepieejams. Zilaiskalns ir sens kulta vietu komplekss (bijuši kultakmeņi, svētavots, svētbirzs, svētie koki u.c.), ar kuriem saistīti nostāsti un teikas. Viena no tām vēsta, ka kalnā apglabāts leģendām apvītais lībietis Imanta, kurš 1198. g. kaujā pie Rīgas nodūra bīskapu Bertoldu. Andrejs Pumpurs šo epizodi ietvēris savā darbā: “Imanta nevaid miris, / Viņš tikai apburts kluss – / No darbošanās rimis, / Zem Zilā kalna dus!” Netālu no torņa uzmeklējams Zilākalna upurakmens. Kādreiz no kalna esot iztecējis svētavots. Zilākalna vārds saistās arī ar slaveno dziednieci – Zilākalna Martu. Teritorijai piešķirts dabas lieguma un NATURA 2000 teritorijas statuss.

Pievērs uzmanību!

Zilākalna nogāzēs apskatāms aizsargājams biotops – nogāžu un gravu meži, kuros dominē apses, ozoli, liepas un citi lapkoki. Otrs aizsargājamais biotops ir t.s. boreālie (ziemeļu) meži (mētrājs, priežu lāns, damaksnis), kuros aug priedes, egles, retāk – jauktu koku meži. Šo mežu evolūcijā nozīmīga loma bija ugunsgrēkiem, kuru rezultātā izdega pamežs, veidojās lauces un degusi koksne – nozīmīga mājvieta dažādām kukaiņu sugām, piemēram, degumu krāšņvabolei.

9 Zemnieku saimniecība “Kaņepītes”

Bioloģiskā saimniecība, kur no pašu audzētiem produktiem ražo auzu pārslas, putraimus, miltus un klijas. Piedāvā produkcijas iegādi, ģimenēm ar bērniem – izglītojošu ekskursiju.

10. Valmiermuižas alus darītava 25.43228, 57.55605

Ciemojoties Valmiermuižas alus darītavā, uzzināsiet, kā muižas bagātā vēsture ietekmējusi alus tapšanu, kā no dabīgām izejvielām nesteidzīgi top dzīvais alus un kā pa muižkungu modei to nobaudīt. Darītavai līdzās esošajā senajā klēts ēkā iemājo mūsdienīga Latvijas garšu virtuve un  “Valmiermuižas alus” tirgotava, kurā nopērkams gan Valmiermuižas alus, gan dažādas delikateses, dizaina trauki, pirtslietas un ciemakukuļi, ko darinājuši latviešu meistari no tuvākas un tālākas apkārtnes.